Liepājā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres ugunskuri degs pasākumā “Atceries gan!”

Piektdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, Liepājā barikāžu piemiņas ugunskuri degs Liepājas muzeja dārzā Kūrmājas prospektā 16/18. Šogad aprit 32. gadskārta, kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.

20. janvārī plkst. 16 Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 pulcēsies Liepājas jaunsargi, lai iepazītos ar ekspozīciju “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, bet plkst. 17 muzeja dārzā jaunie jaunsargi dos svinīgo solījumu, bet plkst. 18 veidos Latvijas valsts karogu goda sardzi, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.

Plkst. 18 Liepājas muzeja dārzā klātesošos uzrunās Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Viktors Kareckis, un zvērestu dos jaunie zemessargi.

Svinīgā jauno zemessargu zvēresta došanas ceremonija ir nozīmīgs notikums katram topošajam zemessargam, jo ar to apliecina vēlmi un gatavību aizsargāt Latvijas tautu un valsti, tās neatkarību un drošību, netaupot spēkus, veselību un dzīvību. Svinīgo ceremoniju vadīs Zemessardzes 44. kājnieku bataljona virsseržants galvenais virsseržants Armands Loginovs.

Liepājas muzeja telpās būs iespēja nobaudītu Zemessardzes 44. kājnieku bataljona sarūpēto cienastu un pakavēties atmiņās par piedzīvoto toreiz, pirms 32 gadiem.

Savukārt, plkst. 19 muzeja lielajā zālē uz koncertu aicina grupa “Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija” ar koncertprogrammu “Atceries gan”. Grupā muzicēs Ieva Dreimane (soliste), Jānis Šteinbergs (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas, solists), Edgars Silacērps (ģitāra, solists), Armands Alksnis (ģitāra), Linards Tiļugs (sitamie instrumenti) un Valdis Skujiņš (basa ģitāra, koncerta vadītājs).

Pasākumā aicināti piedalīties bijušie tautfrontieši, barikāžu dalībnieki, jaunsargi, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un visi interesenti.

1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākuma norisi Liepājas muzeja dārzā atbalsta LR Nacionālo Bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālais nodrošinājuma centrs, komandieris komandkapteinis Magnuss Līcis.

Jau 1988. gada vasarā daudzās iestādēs un uzņēmumos aktīvi organizējās Latvijas Tautas frontes (turpmāk LTF) atbalsta grupas. 12. novembrī notika LTF Liepājas nodaļas dibināšanas konference. Dažu mēnešu laikā LTF Liepājas nodaļā jau bija 13 tūkstoši biedru un neskaitāms atbalstītāju pulks. Neilgā laikā LTF Liepājas nodaļa kļuva par otru lielāko, tūlīt aiz Rīgas.

Viens no emocionāli vispacilājošākajiem Atmodas laika brīžiem Liepājā bija sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana virs Liepājas Universitātes (toreiz – Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts) ēkas 1988. gada 18. novembrī. 1989. gada 21. jūlijā LTF Liepājas nodaļa organizēja vērienīgu manifestāciju un akciju “Neatkarības iela” pret 1940. gada padomju okupāciju. Pirmo reizi liepājnieki pārliecinoši nesa transparentus ar uzrakstiem – “Par Latvijas neatkarību”.

Sekoja neskaitāmas akcijas, mītiņi, demonstrācijas, parakstu vākšanas kampaņas, piedalīšanās tautas manifestācijās Rīgā un akcijā “Baltijas ceļš”. 1989. gada 9. decembrī Latvijā notika pirmās demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas, vēlāk Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās Tautas fronte uzvarēja Interfronti, arī Liepājā.

Neraugoties uz uzvaru vēlēšanās un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju. 1991. gadā notika divi Latvijas neatkarības pretinieku mēģinājumi ar spēku ieņemt Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku.

13. janvārī sākas Barikāžu laiks. Uz Rīgu katru dienu no Liepājas izbrauca 4–6 autobusi. Arī Liepājā sargāja pilsētas Valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni. Liepājnieki centās palīdzēt, kā vien varēja. Ziedoja naudu, nesa kažokus, adītus cimdus un zeķes, pārtiku un cigarešu talonus.

Augusta puča laikā bija ļoti saspringta situācija. Pilsētas Valde un LTF Liepājas nodaļa aicināja iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos, uzņēmumos un iestādēs sākās streiki, tika pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme. 23. augustā LTF Liepājas nodaļa rīkoja mītiņu Rožu laukumā. Pilsētas valdes locekļi, kārtības sargi un prokuratūras darbinieki pārņēma komunistiskās partijas un čekas īpašumus un arhīvus. Demontēja Ļeņina pieminekli.

Liepājas tautfrontieši bija vajadzīgi savai pilsētai un valstij. Tas bija viņu laiks. Un viņi uzvarēja. 1991. gada 22. augustā sākās Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana. Beidzot Latvija bija brīva un neatkarīga valsts.

Liepājas muzeja publicitātes foto