Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

Liepājā apmeklētājiem durvis vērs 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”

Foto – Kārlis Valkovskis

Sestdien, 12. martā, durvis apmeklētājiem vērs Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24, aicinot pilsētas iedzīvotājus un viesus piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu, atmosfēru, garšu un smaržu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc vairāku gadu pamestības, apjomīgajiem restaurācijas un muzeja ekspozīcijas iekārtošanas darbiem vēsturiskā ēka Kungu ielā 24 būs atvēta liepājniekiem un pilsētas viesiem, un kalpos kā Liepājas vēstures izzināšanas avots un nozīmīgs tūrisma objekts, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”” vadītāja Ieva Dzintare.

Līdztekus muzejam ēkā darbosies “Hoijeres kundzes krogs”, kur varēs nobaudīt maltīti 17.-18. gs. noskaņās, kā arī malkot kafiju un tēju ar izsmalcinātām kūkām un smalkmaizītēm Stendera ģimenes konditorejā, kas veidota atbilstoši 19.gs. atmosfērai nama otrajā stāvā.

Foto – Kārlis Volkovskis

Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” ir pirmais tik plaša mēroga restaurācijas projekts pilsētas vēsturē, kur lielu daļu savas artavas ieguldījusi ne tikai pilsētas pašvaldība, būvprojekta un restaurācijas speciālisti, bet arī Liepājas muzeja kolektīvs, muzeja direktore Dace Kārkla un restaurācijas projekta vadītāja, arhitekte Liesma Markova.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Projekta gaitā veikti ne tikai ievērojami restaurācijas un būvniecības darbi, bet kopumā atrasti 126 dažādi arheoloģiskie atradumi. Atjaunots ēkas 1. stāva 17. gadsimta beigu plānojums un 2. stāva 19. gadsimta otrās puses telpu plānojums. Labiekārtota pagalma teritorija. Veikti daudzveidīgi ēkas saglabāšanas un atjaunošanas darbi: nostiprināti pamati, izbūvēts pagrabs, veikta sienu un pārsegumu protezēšana, siju nomaiņa, attīrīti esošie māla dakstiņi, uzmontēti jaunie dakstiņi, pārmūrēts mūra skurstenis, atjaunots manteļskurstenis un vīna pagrabs.

Veikta logu, durvju, to elementu restaurācija un izgatavošana pēc vēsturiskajiem paraugiem, esošo grīdu un griestu restaurācija, jauno kāpņu izbūve, integrējot vēsturiskos elementus. Īpaši smalks darbs bijis vēsturiskās grīdas krāsojuma veikšana trafareta tehnikā, apgleznoto koka sienu, griestu fragmentu restaurācija, vēsturisko tapešu rekonstrukcija. Visi darbi veikti saskaņā ar restaurācijas darbu programmu, iepriekš veicot arhitektoniskās izpētes analīzi un veicot vēl citus darbus, lai maksimāli saglabātu vēstures liecības par ēku.

Foto – Kārlis Volkovskis

Liepājas muzejs vairākus gadu garumā mērķtiecīgi strādājis, lai meklētu priekšmetus muzeja interjeram. Gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan kopīgi ar kolekcionāriem, antikvariātiem un muzejiem tikušas meklētas, atlasītas un restaurētas mēbeles un sadzīves priekšmeti, kas šobrīd ieņēmuši savu pastāvīgo vietu muzeja vidē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Apmeklētājiem būs iespējas sastapties gan ar 17. un 18. gs. datējamiem, vēsturiskiem priekšmetiem – spoguli, koka lādēm, kroņlukturiem, baroka stila bufetēm un skapjiem, gaismas blakeriem, Delfta un holandiešu fajansa traukiem gan ar 19. – 20.gs. mijas bīdermeijera sarkankoka mēbelēm, toneta krēsliem un galdiem, riekstkoka izšūšanas galdiņiem un porcelāna servīzēm nama otrajā stāva ekspozīcijā.

Būvdarbi objektā ticis īstenots sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Darbus veikusi firma “RERE Meistari”, nama restaurācijas projektu izstrādājusi arhitekte Liesma Markova.

Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs apmeklētājus vedīs cauri divu gadsimtu un divu ģimeņu – Hoijeru un Stenderu dzīvesstāstiem, kas saistīti gan ar ēkas vēsturi, gan nama īpašnieku dzimtām. Ēkas pirmajā stāvā sastapsimies ar 17. gadsimta noskaņām, kur iespēja izbaudīt kroga gaisotni un analogu ēdienu piedāvājumu, ielūkoties atraitnes Margarētas Hoijeres privātajās istabās un telpās, kas tika atvēlētas viesu nama ciemiņiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmajā stāvā būs iespēja apskatīt arī istabas (kambarus), kur visticamāk 1697.gadā savas Lielās sūtniecības laikā uzturējies cars Pēteris I. Savukārt ēkas otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāku laiku – 19. gs. apbūvi, ir iekārtots notāra Kristofa Vilhema Stendera radinieku ģimenes dzīvoklis un interjers.

Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” apmeklētājiem būs atvērts katru trešdienu – svētdienu no plkst.10 līdz plkst.18. Ieejas biļete 1. stāva ekspozīcijā – 1.50 EUR, 2. stāva ekspozīcijā 1.50 EUR, kopējā ekspozīcijas biļete 3.00EUR, piedāvājot arī ģimenes biļeti, kuru starpā 2 bērni un 2 pieaugušie – 5.00 EUR un kopējo Liepājas muzeja filiāļu dienas biļeti 8.00EUR, kura derīga izmantošanai vienu dienu.

Jaunizveidotajā muzejā pieejams arī grupu apmeklējums gida pavadībā iepriekš veicot rezervāciju zvanot 29570855 vai rakstot uz e-pastu: interjeramuzejs@liepaja.lv.

Apmeklētāju ievērībai: sākot ar 2022. gada 1. martu spēku zaudē Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuru tika noteikti pasākumi epidemioloģiskās krīzes pārvārēšanai, tostarp grozīti ierobežojumi muzeju darbībai. Līdz ar to noteikumi turpmāk paredz, ka apmeklētājiem pie ieejas “Liepājas 17. -19.gs. interjera muzejā. Hoijeres kundzes viesu namā” nav jāuzrāda Covid- 19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (izņemot muzeja organizētos publiskos pasākumos), ekspozīciju aplūkošanas laikā jāturpina ievērot 2m distance starp citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem (izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros), ikviens cilvēks muzeja telpās turpina lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Tāpat – rekomendējam iepriekšēju biļešu iegādi, izmantojot Mobilly aplikāciju un tādējādi saņemot bezkontakta biļešu iegādes pakalpojumu, kas šajā laikā ir īpaši nozīmīgs aspekts, turpinot rūpēties par epidemioloģiski drošāku muzeja apmeklējumu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.