Liepājā atklās Latvijas Nacionālā arhīva izstādi “Ir Latvija. Ir Latvija brīva”

No 11. novembra līdz 15. decembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” skatāma Latvijas Nacionālā arhīva izstāde “Ir Latvija. Ir Latvija brīva”, kas atspoguļo Latvijas valsts vēstures nozīmīgākos notikumus un personības 20. gadsimta sarežģītās vēstures kontekstā. Izstādes atklāšana ar tās veidotājiem gaidāma valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī, pulksten 18.

Izstāde tapa Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas noslēgumā, atzīmējot Latvijas valsts atzīšanas de iure simtgadi 2021. gada 26. janvārī. Liepājā tā būs apskatāma pirmo reizi, dodot iespēju apmeklētājiem neatkarības svētku ietvaros iepazīties ar mūsu valsts dibināšanas aizkulisēm. Tajā apskatāmie Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ir Latvijas valsts tapšanas, neatkarīgas pastāvēšanas, Latvijas Republikas de iure statusa uzturēšanas (okupācijas gados), latviešu tautas Trešās atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas liecības, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece.

Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī notika sarežģītos iekšpolitiskos un starptautiskos apstākļos, uzsver izstādes rīkotāji, atgādinot, ka tikai 1921. gada 26. janvārī Antantes lielvalstis (Sabiedroto Augstākā padome: Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija) atzina Latvijas valsti de iure bez jebkādiem ierobežojumiem vai noteikumiem. Pavisam kopā Latviju pirmajā neatkarības periodā de iure atzina 42 valstis – vairākums tolaik pastāvošo pasaules valstu.

“Gan valsts tapšana, gan tās neatkarības atjaunošana bija komplicēts process, kas nebūtu bijis iespējams bez latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību īstenošanas, Latvijas iedzīvotāju gribas izveidot, aizstāvēt un attīstīt savu valsti, pēc ilgiem gadu desmitiem – atjaunot tās neatkarību,” skaidrots izstādes pieteikumā. “Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas jautājuma uzturēšanai, kas ilga vairāk nekā 50 gadus, starptautiskajā politikā un diplomātijā un starptautiskajās tiesībās nebija precedenta.”

Izstādi papildina fotogrāfijas no fotogrāfu Andra Tenasa un Borisa Koļesņikova privātajiem arhīviem. Radošā komanda un kataloga sastādītāji ir Latvijas Nacionālā arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, mākslinieces Dace Māra Kokina un Solvita Ozola.

Publicitātes foto