Liepājā gaidāma dokumentālās filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” pirmizrāde ar radošās komandas dalību

Ceturtdien, 8. maijā, pulksten 18 Liepājas kultūras namā “Wiktorija” notiks režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” Liepājas pirmizrāde, kurā piedalīsies gan režisore, gan arī filmas galvenais varonis – aktieris Mārtiņš Vilsons, kā arī radošā komanda. Pēc filmas paredzēta saruna ar skatītājiem, sniedzot iespēju gūt dziļāku ieskatu filmas tapšanas procesā un tās vēstījumā. Ieeja bez maksas.

Filma turpina Dzintras Gekas darbu pie dokumentālā cikla par izsūtītajiem un viņu pēctečiem, šoreiz izceļot Mārtiņa Vilsona personisko stāstu – viņš dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā, Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē. Caur atklātām intervijām un personīgām atmiņām filma izgaismo bērnību, kas sākās svešumā, identitātes meklējumus, atgriešanos Latvijā un spēju dzīvot ar vēstures uzlikto nastu.

“Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” ir emocionāli spēcīgs un vēsturiski nozīmīgs darbs, kas ne tikai dokumentē, bet arī iedziļinās tajā, kā traģiski notikumi veido paaudžu likteņus. Filmā atainots Mārtiņa dzīvesstāsts – par dzimšanu izsūtījumā, bērnību svešumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par piederību.

Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā četrdesmit gadu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras telpā. Viņš bijis redzams gan uz lielākajām teātru skatuvēm, gan tādās filmās kā “Dvēseļu putenis”, “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un leģendārajā “Mirāžā”. Mārtiņš Vilsons ir spilgts un daudzpusīgs mākslinieks, kurš ne tikai atveido lomas, bet arī veido kultūrtelpu, domājot, iedvesmojot un ierosinot skatītāju domāt līdzi. 

Mārtiņš Vilsons par filmu stāsta: “Tā ir atzinība manai personai, kaut gan, kā jau visi, es nejūtos ne labāks, ne sliktāks par citiem. Dzīvoju savu dzīvi un uztraucos, ka daudz kas nav izdarīts. Mēs dzīvojam ļoti īsu brīdi, to es visiem saku. Jo vairāk mēs apzināmies, jo vairāk mēs varam izdarīt. Reizēm ir žēl, ka tavas vēlēšanās, tavas domas ir bijušas augstākā līmenī, nekā dzīve pagājusi. Vēl jau nav pagājusi, vēl turpinās. Dievs dod nepiekrāpt nevienu, jo reizēm tu pats neapzinoties izdari kādu mazu cūcību un pēc tam uztraucies – kā es tā. Vai tā varēja, vai tā vajadzēja? Svarīgākais dzīvē ir būt noderīgam šajā pasaulē un arī ielikt tai plauktā, kas nākotnē paredzēts. Varbūt izdosies! Tā nekas īpašs. Dzīvojam, strādājam, mīlējam.”

Filma kinoteātros un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā no 4. maija.
 
Filmā piedalījās Mārtiņš Vilsons, Zenta Vilsone, Ēriks Vilsons un Zane Vilsone. Režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operators Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis, Armands Zvirbulis, montāžas režisors Armands Zvirbulis, mūzikas autors Pēteris Vasks, režisora asistenti Katrīna Šteinberga un Mārtiņš Grāvītis. Studija “Sibīrijas Bērni”.
 
Filma veidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. 

Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā četrdesmit gadu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras vidē. Dzimis 1954. gadā, absolvējis Liepājas teātra 3. aktieru studiju, kur apguvis aktiermeistarību Oļģerta Krodera vadībā.

Vilsons savu aktiera karjeru sāka Liepājas teātrī, kur nostrādāja divdesmit gadu. Strādājis arī Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī neatkarīgajos projektos. Viņa teātra lomu sarakstā ir vairāk nekā 60 izrādes – no Šekspīra Hamleta līdz Aleksandra Čaka tēliem. Vilsons ir ne tikai aktieris, bet arī režisors, kas sevi apliecinājis ar izrādēm “Mūžības skartie”, “Ziemeļnieks”, “Ezītis miglā” un “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi”.

Nozīmīga Mārtiņa Vilsona radošās darbības daļa ir saistīta ar dramatizējumiem. Viņš veidojis teātra darbus, balstītus uz Aleksandra Čaka un Jāņa Ziemeļnieka daiļradi, tuvinot šo literāro mantojumu laikmetīgajam skatītājam. Viņa ieguldījums novērtēts arī ar iekļaušanu grāmatā “100 izcili Latvijas aktieri”.