Liepājā pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem apkures sezonai līdzīgs kā pērn

Šogad, nostabilizējoties energoresursu cenām, nostabilizējies arī liepājnieku pieprasījums pēc mājokļa pabalsta apkures sezonā, aģentūru LETA informēja Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji vēl maz domā par kurināmā iegādi nākamajai sezonai, jo no kurināmā iegādei paredzētā pašvaldības finansējuma šobrīd izmantoti tikai 15%.

Līdz 31.martam Liepājas Sociālajā dienestā bija iesniegti 1052 pieprasījumi mājokļa pabalstam, kas ir tikai par dažiem vairāk kā pērn tajā pašā laikā. Mājokļa pabalstu šogad saņēmušas 1532 mājsaimniecības, kurās ir 1852 personas. 2023.gadā to saņēma 1596 mājsaimniecības ar 2074 personām.

Mājokļa pabalstiem šogad plānots pašvaldības finansējums 1,1 miljoni eiro, līdz šim izmaksāts 418 607 eiro jeb 37% no plānotā finansējuma, kas ir par 14 430 eiro mazāk nekā pagājušajā gadā.

Mājokļa pabalstam par kurināmā iegādi šogad pašvaldības budžetā ieplānoti 175 000 eiro, no kuriem līdz šim izmantoti tikai 26 654 eiro, kas liecina, ka iedzīvotāji vēl nesteidz gādāt malkas krājumus nākamajai ziemai.

Mājokļa pabalsts ir pašvaldības sociālais atbalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurās izdevumi par mājokli lielāki par ienākumiem vai tie pilnībā nesedz izdevumus par mājokli. Lai pieprasītu mājokļa pabalstu, nav nepieciešams trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, bet kritērijiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

Pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā vai īrētā mājoklī un tur deklarējusi savu dzīvesvietu vai noslēgusi īres līgumu, bet katra situācija tiek vērtēta individuāli. Vienai no mājsaimniecības personām nepieciešams vērsties Sociālajā dienestā uz konsultāciju.

Pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, to pārskaitot apsaimniekotājam, citiem pakalpojumu sniedzējiem un kurināmā piegādātājam, uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu, pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā. Savukārt cietā kurināmā iegādes izmaksu summu reizi gadā iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri iegādājušies kurināmo ziemai, var pievienot šos maksājumu apliecinošos dokumentus vai faktūrrrēķinu, kas pārdevējam vēl nav apmaksāts, vienu reizi kalendārajā gadā jebkurā gada laikā, arī pavasarī un vasarā.

Mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus, un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem mēnesī. Pabalsta apjoms apkures sezonā uz vienu mājsaimniecību ir ļoti plašā amplitūdā – sākot no dažiem santīmiem līdz pat 1000 eiro atkarībā no izdevumiem par mājokli.

Mājokļa pabalstu aprēķina par iepriekšējā vai kārtējā mēnesī saņemtajiem rēķiniem par īri, apsaimniekošanu, apkuri, tajā skaitā kurināmā iegādei, auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju, dabasgāzi, kanalizāciju vai asenizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu, ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, tai skaitā, vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona nevar kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, un daļa maksājuma veicama mājsaimniecībai pašai.

Lai iedzīvotājiem nebūtu jāgaida rindā, Sociālais dienests pieņem klientus pēc iepriekšēja pieraksta. Pieteikties var, gan zvanot uz Sociālā dienesta informatīvo tālruni 63 489 655, gan arī izmantojot e-pierakstu “liepaja.lv/pieteikumi”, kur iespējams aizpildīt pieteikuma veidlapu.

Foto – Pixabay