Liepājas attīrīšanas iekārtām tiks būvēts pagaidu kanalizācijas vads, kas apietu sagruvušo sekciju, pirmdien, 24. jūnijā, Liepājas domē preses brīfingā par svētdienas pievakarē notikušo avāriju notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, informēja SIA “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus.
Viņš skaidro, ka tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.
“Attiecībā uz to, kas un kāpēc tā ir noticis, sazinājāmies ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem, un šīs dienas laikā tiks panākta vienošanās par ekspertīzes veikšanu būvē,” preses brīfingā norādīja A. Dejus.
A. Dejus piebilda, ka šobrīd ir apturēti visu veidu notekūdeņu plūšana uz attīrīšanās iekārtām gan no pilsētas, gan Karostas. Pilsētā ir samazināts ūdens spiediens un iedzīvotāji aicināti samazināt ūdens patēriņu.
Būve, kurā notika avārija, ir celta 2009. gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, “Liepājas ūdens” personāls to apsekoja katru dienu. Nekas nav liecinājis par gaidāmo avāriju, ka viena no sienām varētu atdalīties.
Šobrīd Liepājā avārijas situācijā notekūdeņi tiek uzkrāti kanalizācijas tīklos, rezervuāros pirms notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lai samazinātu neattīrītu notekūdeņu ieplūdi jūrā. Tajos ir iespējams uzkrāt aptuveni 20000 kubikmetru ūdens. Vienā dienā pilsētā tiek radīti no 10 000 līdz 12 000 m3 notekūdeņu bez lietus notekūdeņiem. Kad rezervuāri būs piepildīti, palielināsies neattīrīto notekūdeņu apjoms, kas nonāks Baltijas jūrā, piebilst “Liepājas ūdens” A. Dejus.
“Liepājas ūdens” vadītājs pirmdienas rītā atturējās prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai novērstu avāriju.
Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš preses brīfingā piebilda, ka tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk novērstu piesārņojuma ieplūšanu Baltijas jūrā.
Valsts Vides dienesta reģionālās vides pārvades direktore Evita Šestakova uzsvēra, ka šobrīd visu kopīgais mērķis ir pēc iespējas ātrāk risināt šo avārijas situāciju un novērst notekūdeņu ieplūšanu Baltijas jūrā. “Protams, videi ir nodarīts kaitējums. Tas tiks rēķināts, protams, tiks vērtēts, kurš šajā avārijā ir atbildīgs, saucams pie atbildības un kādā apmērā. Jāuzsver, lai arī tas ir negadījums, tā nav apzināta un ļaunprātīga komersanta rīcība, saistībā ar šo vides piesārņojumu, taču videi nodarītais kaitējums tiks vērtēts,” uzsvēra E. Šestakova.
E. Šestakova piebilda, ka prognozes liecina, ka otrdienas pēcpusdienā piesārņojums sasniegs Pāvilostas piekrasti.
“Dienvidkurzemes novadā ir informēti iedzīvotāji pa dažādiem saziņas kanāliem. Pirmkārt, pēc iespējas samazinot ūdens patēriņu mājsaimniecībās, sevišķi Grobiņas pilsētā,” atklāja Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvis Andris Jefimovs. Viņš norādīja, ka piekrastē līdz Pāvilostai tiek izvietotas informatīvas zīmes, lai iedzīvotāji nedotos peldēties jūrā. Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija apseko piekrasti un informē iedzīvotājus. Apziņotas ir piekrastes viesu mājas.
Kā vēstīts, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.
Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.
Foto – Uldis Dobelis
Reklāma