Liepājas dome atbalsta konkursā izraudzīta rotaļīga vides objekta izvietošanu pilsētā

Liepājas dome ceturtdien atbalstīja konkursā izraudzīta rotaļīga vides objekta izvietošanu pilsētā.

Domes sēdē pēc ilgām diskusijām ar septiņu deputātu balsojumu saskaņots darījums par vides objekta izveidi, vēsta LETA.

Liepājas būvvaldei uzdots līdz 2027. gada 1. jūlijam iesniegt Liepājas domei priekšlikumus par vides objekta uzstādīšanai piemērotām vietām pilsētvidē. 2028. gadā vides objekts tiks pārvietots uz citu pilsētvides vietu, kuru, pamatojoties uz Liepājas būvvaldes priekšlikumu, būs saskaņojusi Liepājas dome. Līdz tam objekts atradīsies Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā.

Jau vēstīts, ka Liepājas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja un Finanšu komiteja pagājušajā nedēļā nobalsoja pret starptautiskā konkursā izraudzīta vides objekta – spīdīga peldriņķa ar vienradža galvu – izvietošanu Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā.

Jaunu vides objektu Liepājā plānots uzstādīt Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitāšu laikā. Uzstādāmais objekts tika izraudzīts pirms gada starptautiskā konkursā, kurā uzvarēja Latvijas mākslinieks Krišs Salmanis ar darbu “Pūtiens”. Mākslinieks piedāvāja apspēlēt Liepājas vēju tēmu, pilsētā izvietojot spoguļmetāla skulptūru – milzīgu peldriņķi ar vienradža galvu, kas it kā aizpūsts no jūras un ar ragu iedūries zemē.

Liepājas komitejās tika lemts par darījuma saskaņošanu vides objekta izveidei, taču komiteju līmenī nobalsots pret projektu.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāts Jānis Vilnītis (LRA) iebilda pret vides objekta novietošanai izraudzīto vietu, kas, viņaprāt, nav atbilstoša, jo tai tuvumā atrodas jūgendstila ēkas. Viņš rosināja objektam meklēt citu atrašanās vietu, piemēram, tuvāk jūrai.

Savukārt viņa kolēģis Pāvels Jurs (LRA) apšaubīja mākslinieka Salmaņa izraudzīto vienradža tēlu, kam ar Liepājas vēsturi neesot nekāda sakara. Pasaku valstībā esot daudz piemērotāku tēlu atveidošanai skulptūrā, piemēram, Sprīdītis. Viņa ieskatā vides objektam ir jābūt ne tikai provokatīvam un radošam, bet arī izzinošam.

Pret vides objekta “Pūtiens” izvietošanu Izglītības, kultūras un sporta komitejā nobalsoja divi deputāti, divi atturējās un trīs pauda atbalstu, līdz ar to projekts tika noraidīts.

Arī Finanšu komitejā deputātu balsojums bija līdzīgs – par nobalsoja trīs deputāti, četri bija pret un viens atturējās, projektam negūstot atbalstu. Šajā komitejas sēdē par ieceri debates neizvērsās.

Reaģējot uz balsojumu komitejās, paziņojumu izplatīja Kultūras ministrija (KM), kritizējot domnieku atteikumu apstiprināt starptautiskās žūrijas izvēlēto vides objektu. KM atzīmē, ka tā īstenošanā plānots ieguldīt valsts budžeta finansējumu 60 000 eiro apmērā.

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM ir programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” uzraudzības padomes sekretariāts, tāpēc tā aicina Liepājas pašvaldības domi respektēt starptautiskās žūrijas komisijas un Liepājas būvvaldes lēmumu par vides objekta metu konkursa “Pavējā pretvējā” rezultātiem un izveidot vides objektu “Pūtiens”.

KM vērtējumā publiskajā telpā izskanējušie deputātu argumenti neliecina par procedurāliem vai administratīviem pārkāpumiem darījuma procesā, kas varētu pamatot saskaņojuma atteikumu. Tie drīzāk norāda uz konkursa rezultātu neatbilstību domes vērtējumiem, kas interpretējams kā iejaukšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas mākslinieciskajā vīzijā.

Programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” 30. oktobra uzraudzības padomes sēdē kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka Eiropas Komisijas ieskatā Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursu un programmu īstenošanā nav pieļaujama jelkāda politiskā iejaukšanās mākslas norisēs. Uzraudzības padome uzsver nepieciešamību aizsargāt programmas veidošanas un māksliniecisko komandu neatkarību.

Nodibinājuma lēmumu pieņemšanas struktūrām jānodrošina, ka kuratori un producenti saglabā autonomiju mākslinieciskās vīzijas veidošanā un šo neatkarību neietekmē politiski vai administratīvi apsvērumi, klāsta KM.

Lai šo uzdevumu īstenotu, KM un Eiropas kultūras galvaspilsētas ekspertu panelis aicina pārskatīt pārvaldības struktūru, mazinot Liepājas pašvaldības klātbūtni lēmumu pieņemšanas procesos. Tuvojoties 2027. gadam, pieaugs nodibinājuma darbības kapacitāte un darbības apjoms, kas atbilstoši esošajiem statūtiem radīs papildu administratīvo slogu domes deputātiem, pauž KM.

“Lai mazinātu birokrātisko slogu gan nodibinājumam, gan deputātiem, aicinām pašvaldību rīkoties proaktīvi un veikt grozījumus nodibinājuma statūtos, vienlaikus saglabājot kārtību, kurā nodibinājuma valde reizi ceturksnī kalendārajā gadā sniedz atskaites dibinātājam par nodibinājuma darbības rezultātiem. Tādējādi tiktu nošķirtas mākslinieciskās un administratīvas darbības pārraudzība, mazināts birokrātiskais slogs un saglabāta pašvaldības pārraudzība par Eiropas kultūras galvaspilsētas sagatavošanas un norises procesu kopumā,” teikts KM paziņojumā.

KM informē, ka 2026. gada rudenī notiks trešā Eiropas kultūras galvaspilsētas ekspertu paneļa sēde, kurā nodibinājumam būs jāsniedz ziņojums, īpaši izvērtējot progresu visos ekspertu identificētajos riska jautājumos. Pēc sasniegta progresa tiks lemts par Melinas Merkuri balvas piešķiršanu 1,5 miljonu eiro apmērā.

KM uzsver, ka lēmumprojekta par vides objekta “Pūtiens” izveidi noraidījuma gadījumā tiktu neatgriezeniski zaudēti līdzekļi, kas ieguldīti konkursa rīkošanā, un pastāvētu risks nesaņemt Merkuri balvu, kuras kritērijos ir Eiropas vērtības, mākslinieciskā programma un organizatoriskā kapacitāte. Merkuri balvas kritērijos tiek vērtēta arī mākslinieciskā brīvība, un patlaban, ar Liepājas pašvaldības iespējamo lēmumu, ir apdraudēta balvas saņemšana.

Kā vēstīts, pirms gada mākslinieks Salmanis uzvarēja pašvaldības nodibinājuma “Liepāja 2027” metu konkursā par pilsētvides objekta “Pavējā pretvējā” izveidi.

Metu konkursa mērķis bija radīt mākslinieciski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu vides objektu Liepājas pilsētvidē, kas sāktu Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu un bagātinātu pilsētas ainavu gan tās 400. jubilejas gadā, gan turpmāk.

Visaugstāko žūrijas vērtējumu – 1. vietu un 4000 eiro balvu – ieguva Salmanis, 2. vietu un 3000 eiro – SIA “BRK projekti” arhitekte Zane Vēja, 3. vietu un 2000 eiro – Mārtiņš Rozenfelds un kompānija “Metafose”. Tāpat žūrijas komisija lēma piešķirt divas veicināšanas prēmijas, katru 500 eiro apmērā, SIA “Skarpelis” un tēlniekam Igoram Dobičinam, kā arī Egonam Peršēvicam.

Paredzamās vides objekta izmaksas ir līdz 60 000 eiro, ieskaitot visus uz darījumu attiecināmos nodokļus.

Objekta atrašanās vieta iecerēta patlaban brīvajā laukumā, kas atrodas Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā. Salmaņa izstrādātais vides objekts “Pūtiens” paredzēts kā minimālistiska spoguļmetāla skulptūra – milzīgs gredzens/glābšanas riņķis trīs metru diametrā, kas stāv ieslīpi un mazliet atrāvies no zemes kā stopkadrā noķerta kustība. Skatītājam paejot mazliet tālāk vai apejot skulptūrai no otras puses, atklāsies, ka tas ir piepūšams peldlīdzeklis ar vienradža galvu. Skulptūru iecerēts veidot no 316L markas tērauda, kas ir noturīgs pret koroziju un tiek lietots gan publiskajā mākslā, gan jūrniecībā un medicīnā.