Liepājas interjera muzejā būs iespēja apskatīt dekoratīvās olas no izciliem juvelieru namiem

Lieldienu mēnesī, no 8. aprīļa līdz 1. maijam, Liepājas 17. – 19.gs. interjera muzejā Kungu ielā 24, otrajā stāvā, notāra Kristofa Vilhelma Stendera ģimenes ēdamistabā muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt četras 19.gs. dekoratīvās olas no mākslas centra “Zuzeum” kolekcijas.

Viena no dekoratīvajām olām tapusi Faberžē juvelieru namā. Zuzāna kolekcijas Faberžē olas turētāja kājiņas ir izveidotas trīs enģeļu formā, kuri tur olu uz saviem spārniem. Olas augšu rotā dekoratīvs sudraba čiekurs – nemirstības un atdzimšanas simbols, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Šo olu ir izgatavojis somu izcelsmes juvelieris Antti (Anders) Johans. Dzimis 1858. gadā, viņš 16 gadu vecumā devās uz Sanktpēterburgu ar nolūku strādāt Faberžē slavenajā darbnīcā, kas galvenokārt kalpoja par zeltkaļiem imperatora galmā.

1875. gadā viņš tika reģistrēts kā Faberžē darbinieks. Studentu periods ilga desmit gadus, un 1885. gadā Antti sāka strādāt Holstrema birojā. Holstrēms bija Faberžē kustības vadošais zeltkalis līdz savai nāvei 1903. gadā. Vēlāk Antti izveidoja savu biroju, bet joprojām strādāja tikai ar Faberžē.

Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814-1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvoja Pērnavā un tikai 1842. gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu.

Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846-1920) bieži apmeklēja Rīgu. Sākoties 1917. gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu.

Gustava Faberžē un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Pēteri Karls Faberžē apvienoja izcila mākslinieka, prasmīga amatnieka un gudra uzņēmēja īpašības. Viņš kļuva ne tikai par imperatora galma juvelieri, bet arī par pasaulslavenu juvelierizstrādājumu darbnīcu tīkla veidotāju. Viņa nama darbi izcēlās ar izpildījuma pamatīgumu un smalku māksliniecisko gaumi. Tie bija ļoti pieprasīti ne tikai Krievijā un Eiropā, bet arī Amerikā, Indijā un Ķīnā.

Stenderu ģimenes ēdamistabā būs iespēja apskatīt arī Pāvela Ovčiņņikova (1830-1888) zelta un sudraba priekšmetu rūpnīcas darināto sudraba dekoratīvo olu ar paliktni.

Pāvels Ovčiņņikovs bija tirgotājs, zelta un sudraba priekšmetu rūpnīcas dibinātājs 1853. gadā. Uzņēmums bija zināms līdz 1917. gadam. Kopš 1865. gada viņš bija galma apgādnieks, titulu apstiprināja 1881. un 1896. gadā. Kopš 1878. gada lielkņaza Mihaila Nikolajeviča galma piegādātājs.

No 1871. līdz 1875. gadam rūpnīcā tika atvērta speciāla skola zelta un sudraba amatnieku sagatavošanai 130 cilvēkiem, kas 1882. gada izstādē nopelnīja sudraba medaļu. Kopš 1865. gada uzņēmums ir pastāvīgs visas Krievijas un pasaules izstāžu dalībnieks, tā produkcija vienmēr ir apbalvota ar augstākajiem apbalvojumiem – zelta un sudraba medaļām, tostarp Goda leģiona ordeni (Parīzē, 1867), Dzelzs krustu (Vīne, 1873) u.c.

Uzņēmuma produkcija pasaules slavu iemantojusi ar nacionālā stila atdzimšanu un attīstību, izcilu kvalitāti, īpaši emaljas lietās. Starp māksliniekiem, kas veidojuši modeļus ir A. Žukovskis, E. Lansere, G.
Hartmanis. Uzņēmejdarbību turpināja dēli: Mihails, Aleksandrs, Pāvels un Nikolajs.

Interjera muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī sudraba dekoratīvu olu ar akmeņiem no serijas “Medības” ar alņu galvu atveidojumiem un rubeņa figūru iekšā. Tā darināta Cyprian Labecki meistardarbnīca. Proves meistars Jozefs Sosnkovskis. Varšava, Polija, 1878.gads.

Nelielo dekoratīvo olu ekspozīciju papildinās arī porcelāna olu ar Jēzus augšāmcelšanās ainas gleznojumu. Tās virsglazūras klājums veidots ar zeltu, cirējums zeltā, apgleznojums, 19.gs. otrā puse.

Kristīgajā reliģijā, ola jau izsenis ir neatņemama Lieldienu svinību sastāvdaļa. Ola, kura ir dzīvības un bezgalības simbols, reliģiskā kontekstā tiek saistīta ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Olu krāsošanas tradīcija ir īpaši izplatīta pareizticīgo zemēs, kurās Lieldienas ir gada galvenie
reliģiskie svētki.

Tautas tradīcija dāvināt dažādu materiālu dekoratīvas olas, iedvesmoja sudrabkaļus un citu amata meistarus radīt aizvien greznākas un radošākas dekoratīvās olas. Visslavenākās no tām ir Faberžē izgatavotās 50

imperatora olas, kuras tika radītas pēc cara Aleksandra III un Nikolaja II pasūtījuma. Tomēr dekoratīvo olu izgatavošana neaprobežojās ar Imperatoru pasūtītajiem unikālajiem mākslas darbiem, bet ierakstījās
plašākā dekoratīvo olu izgatavošanas tradīcijā.