Sestdien, 16. decembrī, pulksten 12 Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” aicina uz piparkūku mīklas gatavošanas meistarklasi, kas notiks Stenderu ģimenes priekšistabā.
Meistarklases laikā dalībniekiem varēs apgūt piparkūku mīklas pagatavošanas iemaņas, lai turpmāk savu ģimeni un draugus priecētu ar piparkūkām, kuras ceptas no pašgatavotas un īpaši gardas mīklas, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”” vadītāja Ieva Dzintare.
Piparkūku mīklas gatavošanas meistarklasi vadīs pavārs Igors Sadretdinovs, kurš jau septiņpadsmit gadus šajā jomā darbojies gan Rīgas, gan Jūrmalas, gan Islandes restorānos un šobrīd savu gastronomiski radošo darbību izvērš vēju pilsētā – Liepājā.
Meistarklases laikā Igors dalīsies ar piparkūku mīklas receptūru, sniedzot atziņas un padomus par to, kā svētku laikā pašu spēkiem un ar veikalā iegādātiem produktiem, kā arī garšvielām, tikt pie gardākās piparkūku mīklas. Katrs meistarklases dalībnieks pagatavos savu piprakūku mīklu, gūs zināšanas un prasmes, kuras turpmāk izmantot mīklas gatavošanā.
Piparkūkām, kas senos laikos sauktas par medus raušiem, ir vairāk nekā 4000 gadus sena vēsture. Tās ceptas Tuvajos austrumos, un, dārgo garšvielu dēļ, ir bijušas pieejamas tikai ļoti bagātiem cilvēkiem.
Šos medus raušus pazina Ēģiptē. Tur tika uzskatīts, ka tiem piemīt īpašs spēks atvairīt dēmonus. Tos ziedoja dievībām, kā arī izmantoja rituālos. Arī Romas impērijā piparkūkas ziedoja dievībām, un to īpatnība bija no Grieķijas pārņemtā piparkūku recepte, kurā pievienoja ingveru. Pievienotā ingvera dēļ radies nosaukums ingvera maizīte, jeb angliski gingerbread.
Viduslaiku Eiropā piparkūkas pirmie sāk cept mūki klosteros Francijā, kas šo prasmi bija iemācījušies no ieceļojuša armēņu izcelsmes mūka – Svētā Nikopoles Gregorija. Tās pārdeva klosteru aptiekās, jo medum tika piedēvētas dziedinošas īpašības.
Pamazām tās kļuva par iecienītu produktu turīgu ļaužu mājās. Atļauties šo gardumu varēja retais, jo izmantotās izejvielas mīklas pagatavošanai aizvien bija ļoti dārgas. Mūkiem tā bija laba iespēja nopelnīt līdzekļus klosteru uzturēšanai.
Klosteros piparkūkas cepa galvenokārt eņģeļu vai svēto formās. Ziemassvētku laikā ar piparkūkām rotāja baznīcas un turīgu ļaužu namus. Pamazām šis produkts kļuva par neatņemamu Viduslaiku Eiropas kulinārijas daļu.
Vācijā saglabājušās liecības, ka piparkūkas ceptas jau 13. gs. Arī Vācijā piparkūkas sākotnēji ceptas klosteros. Latviešu valodā izmantotais piparkūku nosaukums radies no tieši no vācu valodas pefferkuchen, kur tās tā dēvētas mīklā izmantoto piparu dēļ.
- gs. Vācijā 14 piparkūku cepēji izveidoja savu amata brālību Nirnbergā, kuras darbību reglamentēja statūti. Tie regulēja ar piparkūku cepšanu saistītus jautājumus. Francijā piparkūku cepēja amats arī bija ļoti godājams un tie apvienojās vienā amatu brālībā kopā ar kūku cepējiem.
Savukārt piparkūkas Anglijā ceptas, sākot ar 15 gs. Slavenos piparkūku vīriņus – the gingerbread man, aizsākusi Anglijas karaliene Elizabete I. Viņa likusi cepējiem piparkūkās atveidot savus galminiekus un tad tās pasniegusi kā dāvanu Ziemassvētkos svinīgo vakariņu laikā. Ar šiem piparkūku vīriņiem tika pušķotas arī Ziemassvētku egles.
Latvijā piparkūkas, līdz ar vācu ieceļotājiem, pazīstamas no 15. gs. Visbiežāk piparkūkas ceptas eņģeļu formā, jo tie simbolizēja laimi, bet vispopulārākā forma bijusi sirds formas piparkūka.
Ieejas maksa piparkūku mīklas meistarklasē ir 20 EUR no personas. Dalībai nepieciešams pieteikties iepriekš, zvanot pa tālr. 29570855 vai piesakoties uz vietas interjera muzeja kasē. Vietu skaits – ierobežots.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma, Liepājas interjera muzeja un Liepājas muzeja publicitātes nolūkos. Atrodoties pasākuma norises vietā, jūs apliecināt, ka esat informēts par to, ka tiekat iekļauts/a audio vai vizuālajā materiālā.
Liepājas muzeja publicitātes attēls
Reklāma