Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja amatā apstiprina Edgaru Niklasonu

Noslēdzoties konkursam starp desmit pretendentiem, 2023. gada nogalē Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja amatā apstiprināts un darbu sācis Edgars Niklasons.
Mākslinieciskā vadītāja galvenie pienākumi ir teātra mākslinieciskās vīzijas veidošana, reperutuāra sastādīšana sākot no 2024./2025.gada sezonas, arī sadarbību veidošana ar vietējiem un starptautiskiem nozares spēlētājiem, lai stiprinātu teātra māksliniecisko saturu, saikni ar dažādām mērķauditorijām un sekmētu trupas profesionālo izaugsmi.

E. Niklasons ir diplomēts teātra režisors un dramaturgs, kurš savas profesionālās gaitas uzsācis 2011./2012.gada sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī un Dirty Deal Teatro, taču pēdējos gadus iestudē izrādes bērniem un jauniešiem Latvijas Leļļu teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Rēzeknes teātrī “Joriks” un citur, kā arī piedalās neatkarīgu skatuves mākslas projektu veidošanā. Sadarbībā ar fondu “Initium” viņš veidojis teātra izrādes dažādās kopienās, sapludinot dokumentalitāti ar vizuālā un fiziskā teātra elementiem. Starp šiem darbiem izceļama ar komponistu Goran Gora radītā utopijas opera “(Iz)dzīvot pirmdienu”, kas vēsta par mūsdienu jauniešu aktualitāti – mobingu skolās. Savukārt līdz šim apjomīgākais Niklasona režijas iestudējums bijis kokļu mūzikas koncertuzvedums “Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” Dailes teātrī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku ietvaros. Savu darbu saturā Niklasons bieži aplūko sociālās atstumtības tēmu, bet formā eksperimentē ar dažādiem vizuāliem izteksmes līdzekļiem, arī tekstu un dramaturģiju. Viņam ir būtiska skatītāja emocionālā telpa, kuru var piepildīt ar katra paša pieredzi un individuālām sajūtām par redzēto, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Liepājas Leļļu teātris” sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Hmieļevska.

“Liepājas Leļļu teātrī es saskatu milzu potenciālu. Jau šobrīd šis teātris ir nozīmīgs spēlētājs reģionālā kultūras piedāvājuma veidošanā, turklāt ar interesi par leļļu teātra tendencēm Eiropā. Šāds kurss ir labvēlīga augsne jēgpilnai mākslinieciskajai attīstībai un savas vietas iekarošanai Latvijā un ārpus tās robežām. Leļļu teātra žanrs ir universāli saprotams, tas māca domāt plaši, būt drosmīgam, pārkāpt robežas un to esmu gatavs darīt roku rokā ar pārējiem teātra darbiniekiem. Man gribas cerēt, ka mūs gaida aizraujošs laiks, kurā ļauties brīvībai eksperimentēt un atklāt daudz jauna,” sadarbības gaisotni ieskicē jaunais mākslinieciskais vadītājs. “Es nemāku izskaidrot, kāpēc, bet, ja uz skatuves atrodas tikai aktieris, man ir sajūta, ka kaut kā trūkst. Tiklīdz viņa rokās nonāk lelle, piepeši viss šķiet iederīgs un harmonisks. Un tad sākas pats skaistākais – lelles vadīšana. Būt klātesošam šajā brīdī nozīmē pieredzēt kaut ko dievišķu un cilvēcīgu reizē: dievišķu, jo aktieris ir kā visa Radītājs, kurš iepūš lellē dzīvību, bet cilvēcīgu, jo viņš atkāpjas ēnā vai pazūd aiz širmja, ļaujot lellei mirdzēt starmešu gaismā. Aktiera ego paliek otrajā plānā un mūsdienu teātra pasaulē tā šķiet reta un nesavtīga rīcība. Ja runājam par pašu lelli, tad es vienmēr caur to esmu izjutis daudz lielāku patiesības spēku nekā jebkuru aktieri “dzīvā plāna” izrādēs. Iespējams tāpēc, ka katrai lelles kustībai jābūt pamatotai, saprotamai, ar jēgu; nereti, spēlējoties ar pustoņiem, ir risks nokļūt “pelēkajā zonā”, kurā lelle var kļūt pārāk vispārīga un to uzreiz var pamanīt. Tāpēc nevaru sevi iedomāties bez leļļu teātra, kas ir tik unikāls žanrs, kopjams un saudzējams, tajā pašā laikā izaicinošs savās tehniskajās iespējās un specifisko zināšanu, prasmju un kompetenču kopumā,” saikni ar leļļu teātri raksturo Niklasons.

Foto – Arta Kauliņa