Liepājas Leļļu teātris jubilejas sezonu sāk ar mītu par teātra lapsu

Liepājas Leļļu teātris 35.sezonu sāk ar mītu par teātra lapsu. Edgara Niklasona, Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopradītais muzikālais stāsts ”Lapsiņ, kas tu esi?” ir neliels koncertuzvedums, kas iznes gaismā Liepājas Leļļu teātra talismanu – lapsu, un aizsāk lapsiņas piedzīvojumu sēriju ar tās radīšanas mītam sekojošām muzikālām izrādēm arī turpmākajās sezonās. Bet jubilejas sezonas turpinājumā gaidāmas vēl trīs pirmizrādes, ko veidos Ģirts Šolis, Anta Priedīte un Rihards Zeļezņevs, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Liepājas Leļļu teātris” sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Hmieļevska.

Līdzās lapsas stāstam, Liepājas Leļļu teātris skatītājiem piedāvās vēl trīs citus iestudējumus – novembra izskaņā Ģirta Šoļa ziemas izrādi “Sniedziņš vizuļo” pēc Margaritas Stārastes pasakas motīviem, kuras scenogrāfiju, leļļu un kostīmu dizainu no tamborējumiem un adījumiem veidos Ivonna Kalita. Savukārt 2025. gada februārī uz Liepājas Leļļu teātra skatuves atgriezīsies režisore Anta Priedīte un scenogrāfs Aigars Ozoliņš ar mūsdienīgu un vizuāliem kontrastiem pārbagātu brāļu Grimmu pasakas “Ansītis un Grietiņa” interpretāciju, aktualizējot bērnu pāraprūpes, vecākbūšanas “trauksmes”, mūsdienu bērnu cukura “diētas”, izglītības un kritiskās domāšanas, kā arī dzimumu un sociālo lomu jautājumus. Bet pavasarī, kā ierasts, vārds jaunajiem režisoriem, šoreiz Rihardam Zeļezņevam ar pusaudžiem mērķēto eksistenciālo skatuves darbu “Metamorfoze”, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma F. Kafkas pasaulslavenā stāsta motīviem un risina jauna zēna pārvērtības, identitātes meklējumus un atsvešināšanos no ģimenes un sabiedrības.

Mīts par lapsu un lapsas dzīves variācijas
Lapsa teju desmit gadus bijis Liepājas Leļļu teātra simbols un talismans, kas attēlots logotipā. Tomēr līdz šim trūka skaidrojoša stāsta – “kāpēc lapsa?”. “Mūsu lapsa pārāk ilgi dzīvoja savu dzīvi, ar viņu ir noticis tik daudz, ka beidzot ir laiks izstāstīt viņas varoņstāstu. Izrādes galvenā tēma ir darbs komandā – ko vispār nozīmē būt komandai, kad ego ir jānoliek malā, ir jākļūst par zobratu lielākā mehānismā. Izrādes vienīgā, bet lielā lelle lapsa ir fiziski sadalīta vairākos objektos, un obejkti, piemēram, lapsas kājas, ausis, deguns, aste paši par sevi ir vienkārši, pat absurdi, ar katru atsevišķi var spēlēties, bet kopā var izveidot lapsu kā tēlu – kaut ko lielāku un emocionāli nozīmāgāku. Mums kopā kā komandai likās svarīgi pateikt, ka nav viena pareizā lapsas būšanas recepte, mēs kā komanda vienojāmies, kāda lapsa būs šodien, bet rīt tā jau būs citāda. Šī lapsas radīšana ir kā rotaļa un tā ir nebeidzama. Man tāpēc likās aizraujoši atklāt, ka tēatris kā māksla un process ir mainīgs un nebeidzams. Gluži kā variācijas par lapsas kā lelles veidolu, tāpat nebeidzami var būt stāsti par lapsas piedzīvojumiem. Šis lapsas radīšanas stāsts ir tikai visa sākums,” koncertuzveduma ideju un turpmāko attīstību ieskicē tās autors un režisors Edgars Niklasons.

Draudzīga komanda – priecīgs rezultāts
Koncertuzveduma “Lapsiņ, kas tu esi?” radošais kodols ir savstarpēji zināmi mākslinieki – režisors Edgars Niklasons, komponists Goran Gora un dziesmu tekstu autors Klāvs Knuts Sukurs. Un trijotne, kas jau iepriekš dažādos projektos sastrādājusies, par galveno pēcgaršu jaunajam darbam ir izraudzījusies nebēdnīgu prieku. “Ar Goran Goru esam sadarbojušies Lilijas un Edgara Liporu veidotajā izrādē “Putni”, kur Goran Gora piedalījās kā mūziķis un komponists. Tur vēroju, cik izcili viņam izdodas pielāgot mūziku skatuves darbībām. Kopīgi strādājām arī pie izrādes “(Iz)dzīvot pirmdienu”, kur itin viegli viņš realizēja visas manas vēlmes. Un, kad uzzināju, ka populārā bērnu TV raidījuma muzikālais ietērps ir Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopdarbs, kļuva skaidrs, ka kopā jāveido arī leļļu teātra izrāde. Klāvs ir mans kursabiedrs un viņu zināju kā asprātīgu un dzīvespriecīgu cilvēku. Viņš ir tieši tāds, kādu gibēju šo koncertuzvedumu. Klāvs nudien ir radījis dzīvespriecīgus, atmiņā paliekošus, ļoti lipīgus pantiņus, ko Goran Gora ir paspilgtinājis ar mūziku un ritmu. Viņi ir uztaustījuši kodu, kas noteikti uzrunās arī skatītājus,” stāsta Niklasons.

Klāvs Knuts Sukurs, kurš zināms kā izdomas bagāts dziesmu tekstu autors, dramaturgs un režisors, par radošo sadarbību saka tā: “Lapsa, kura sākumā likās pārāk vienkāršots tēls, iedziļinoties atklājās ļoti daudzpusīga, daudzšķautņaina, vienlaikus ļoti cilvēciska – gan gudra, gan ar vājībām, ar savu nezināšanu un bailēm. Iekļaut to visu dažos epitetos, būtu nepateikt neko. Ar visām viltībām viņa grib tikai labu, tikai mēģina pielāgoties un izdzīvot šajā mainīgajā vidē, cenšas nezaudēt sevi. Un novēlu tik pat lapsīgam kā lapsa palikt arī Liepājas Leļļu teātrim”.

Goran Gora mūzikas rakstīšanu teātrim salīdzina ar saldo ēdienu: “Tas ir kā saldais ēdiens, jo zini, ka divām lielām pasaulēm– tekstam un mūzikai – vēl pievienosies skatuves dimensija (vai arī otrādāk). Tā kā ar Edgaru Niklasonu iepriekš esam strādājuši kopā, mani nebija īpaši jāpārliecina pievienoties “Lapsiņas” komandai. Ar nepacietību gaidu mūsu visu radošā kopdarba augļus. Īpaši vēlos izcelt sadarbību ar vārdu autoru Klāvu Knutu Sukuru, ar kuru citā muzikālā projektā kopā radām dziesmas jau četrus gadus, un varu, roku uz sirds liekot, teikt, ka Klāva vārdu spēles ļoti organiski pārtop melodijās. To noteikti varēs dzirdēt arī šīs koncertizrādes skatītāji”.

Lapsiņa ar skatītājiem tiksies 21. un 22. septemrbī 12 uz Liepājas Latviešu biedrības nama skatuves, nevis leļļu teātra telpās kā ierats. Tur leļļu teātris attgriezīsies oktobrī, kad būs noslēdzies Liepājas Latviešu biedrības nama jumta remonts, kas pašreiz skar Liepājas Leļļu teātrim atvēlēto spārnu.