Liepājas muzejā atklās Kārļa Padega, Romana Sutas un Sigismunda Vidberga grafikas darbu izstādi

Piektdien, 28. oktobrī, pulksten 17 Liepājas muzeja anfilādē Kūrmājas prospektā 16/18 atklās trīs izcilu Latvijas starpkaru perioda mākslinieku – Kārļa Padega, Romana Sutas un Sigismunda Vidberga grafikas darbu izstādi.

Izstādē “Padegs. Suta. Vidbergs. Darbi no Zuzānu kolekcijas” Liepājas muzeja anfilādē būs apskatāmi ap 60 grafikas oriģināldarbu, kas lielākoties tapuši starpkaru periodā – laikā, kad visi trīs autori pilnveidoja savus mākslinieciskos rokrakstus, kādus tos pazīstam mūsdienās. Visiem trim māksliniekiem kādā dzīves posmā bija raksturīgi provocēt tikumīgas un pilsoniskas sabiedrības sašutumu. Viņi centās lauzt stereotipus un aicināja mainīt auditorijas priekšstatus par pareizām un atzītām vērtībām mākslā, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Ekspozīcija akcentē trīs tēmas, kas vienmēr nodarbina radošus prātus, – sabiedrība, pilsēta un sieviete. Arī šīs izstādes varoņi savās grafikās vairāk vai mazāk ir pievērsušies šīm tēmām, un, salīdzinot viņu daiļradi, varam gūt priekšstatu par laikmetu teju pirms 100 gadiem, mākslā atstājot paliekošas, izcilas vērtības.

Kārlis Padegs (1911–1940) šajā laikā pabeidz mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, Vilhelma Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcā. Rada Latvijas kultūras kanonā iekļauto zīmējumu ciklu “Sarkanie smiekli”. Izkopj savu savrupo un noslēpumaino “eksotiskā Rīgas spānieša” publisko tēlu un sarīko trīs izstādes, kas izsauc plašu rezonansi tā laika presē. Padegs šajā divdesmit gadu ilgajā laika posmā pilnībā definē sevi kā izcilu grafiķi – radot oriģinālus, provokatīvus, ironiskus un ekspresīvus darbus, kas neslēpj grotesku, traģiku un asu sociālo kritiku.

Romans Suta (1896–1944) savukārt apceļo Eiropu, Francijā iepazīstas ar modernistiem un veiksmīgi starp tiem arī iekļaujas. Izmēģina roku ne tikai glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, kostīmu mākslā, lietišķajā mākslā, izstāžu iekārtošanā, interjera dizainā, un pedagoģiskajā darbā, bet arī mākslas teorētiskajā apcerē. Suta kaislīgi un erudīti sludina modernisma idejas Latvijas mākslas scēnā.

Kopā ar Vidbergu un sievu, mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981) rada porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars” – vēlāk spilgtu fenomenu Latvijas lietišķās mākslas vēsturē. Savos tušas zīmējumos Suta virtuozi un reālistiski rāda galvenokārt ar sociālo komentāru pildītu sadzīves žanru, efektīvi sakārtojot melnbalto laukumu pretstatus un definējot līniju kā īpašu un daudzveidīgu izteiksmes līdzekli.

Sigismunds Vidbergs (1890–1970) ievērojami bagātina grāmatu grafikas nozari. Rīgas pilsētas mākslas muzejā no restauratora kļūst par grafiskā kabineta pārzini. Visus desmit Rīgas Grafiķu biedrības (1928–1938) pastāvēšanas gadus ir tās vadītājs, savukārt savā brīvajā laikā nodarbojas ar savu kaislību un kļūst par diplomētu lidotāju.

Vidbergs zīmē pilsētu un izsmalcinātu erotiku, vairākos ciklos pievēršoties arī kara tematikai. Viņa izteiksmes veids ietver Art Deco stilistiku, kur krāšņi veidoti ornamenti mijas ar līnijām un plaknēm. Formu stilizācijā brīžiem mākslinieks nonāk pat līdz ģeometrizētām, abstraktām formām. Vidbergs ir estēts, kas savus tušas zīmējumus rada ar kaligrāfisku preciz­itāti.

Izstādes iekārtojums tiek veidots sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”. Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Laura Briede, scenogrāfs – Andris Konošonoks. Grafiskā dizaina autore – Madara Krieviņa.

Izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs aplūkojama no 2022. gada 28. oktobra līdz 2023. gada 6. martam.