Liepājas muzejā atklās krājuma izstādi “Rosīgā Liepāja”

Trešdien, 19. martā, pulksten 17 Liepājas muzeja anfilādē Kūrmājas pr. 16/18 atklās Liepājas 400. jubilejai veltītu Liepājas muzeja krājuma izstādi “Rosīgā Liepāja”, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Izstādes saturs veidots, atklājot attiecīgā laika perioda trīs Liepājas attīstības šķautnes: “Liepāja ražo”, “Inovatīvā Liepāja” un “Liepāja saimnieko”, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja vēsturniece Ieva Sila.

“Liepāja ražo” veltīta pilsētas industrializācijai, jaunu uzņēmumu atvēršanai un ekonomiskajam uzplaukumam. Savukārt “Inovatīvā Liepāja” stāsta par jaunām un progresīvām lietām, demonstrējot izgudrojumus un arhitektūras sasniegumus, kas izceļ liepājnieku spējas un uzdrīkstēšanos, ieviešot inovācijas saimnieciskās aprites modernizēšanai. “Liepāja saimnieko” iepazīstina ar Liepājas rosīgo ikdienas dzīvi, daudzveidīgo piedāvājumu, amatniecību un tirgošanos.

Izstādē būs iespēja apskatīt oriģinālas vēstures liecības no vairāk nekā 45 rūpnīcām un 31 tirdzniecības uzņēmuma, piemēram, “Böcker & Co”, Kara ostas darbnīcām, Liepājas ādu fabrikas sabiedrības “Korona”, Jāzepa Paškus konfekšu rūpnīcas, Velosipēdu rūpnīcas “Līva”, AS “Pluto”, “Hozias Mau”, AS “A. Lippert”, Joh. Elke Libau. Vecākais no eksponētajiem priekšmetiem ir Liepājas pilsētas ugunsdzēsēja zvans, kas 1873. gadā tika izliets F. E. Harmsena dzelzslietuvē.

Liepāja 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā no nelielas provinciālas pilsētas kļuva par skaistu un modernu pilsētu ar attīstītu starptautisku ostu, vērienīgu dzelzceļa mezglu, pārdomātu pilsētas industriālo plānošanu, iecienītu kūrortu un atpūtas vietu.

Šis laikmets tiek uzskatīts par būtisku un nozīmīgu pārmaiņu laiku, kas ne tikai ietekmēja un mainīja Latvijas turpmākās vēstures attīstības gaitu, bet bija arī nozīmīgs Liepājas veidolam un tās tēlam. Viena no reformām, kas vistiešākajā veidā skāra jebkuru no pilsētas iedzīvotājiem, bija 1870. gadā pieņemtais Krievijas impērijas pilsētas nolikums, kura rezultātā 1877. gadā tika ievēlēta pilsētas pirmā dome.

Pilsētas iekārtas reformēšana sakrita ar straujām un labvēlīgām pārmaiņām Liepājas saimnieciskajā sfērā, konkrēti tirdzniecībā un rūpniecībā. Vairākkārtējā ostas rekonstrukcija pārvērta Liepāju par pilsētu, kuras vidienē pastāvēja moderna un labiekārtota eksportosta, kas veicināja plaša rūpnieciskā centra attīstību.

1876. gadā atklātais Liepājas–Romnu dzelzceļš savienoja pilsētu ar plašo Viskrievijas dzelzceļa tīklu, kas uzlaboja sauszemes ceļu satiksmi un paplašināja Liepājas sakarus ar Iekškrievijas guberņām, kas ne tikai rezultējās ar plašu saimnieciskās nozares attīstību, bet arī sekmēja strauju iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanos, daudzveidojot pilsētas vidieni un tās kultūras sfēru.

Izstāde no Liepājas muzeja krājuma “Rosīgā Liepājā” Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs aplūkojama līdz 2025. gada 29. jūnijam.