Liepājas muzeja krājumā nonācis neparasts dobumakmens

Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonācis neparasts dobumakmens, kas atrasts Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras. Sākotnējā izpēte liecina, ka tas varētu būt skandināvu vēstures objekts, kas saistīts ar skandināvu ieceļotājiem, kas līdztekus kuršiem izveidoja apmetni Grobiņas priedienā no 7. līdz 9. gadsimtam.

Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi – viens akmens virspusē un trīs mazāki – apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti – slīpēti un par to senumu liecina dilušās virsmas. Pieņēmumi, kam akmens varētu būt kalpojis ir dažādi – iespējams, izmantots graudu smalcināšanai tā lēzeno malu dēļ. Apakšējie dobumi, iespējams, izmantots kādu darbarīku asināšanai, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Akmens, lai arī izmēros ir salīdzinoši neliels – garumā 41 cm, platumā 37 cm un augstumā 17 cm, tā svars ir gana nopietns – 41.9 kg. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.

Dobumakmeni apskatījuši un izpētījuši Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Pamatiežu ģeoloģijas fakultātes Dr. ģeol. Asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kuri atzina, ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.

Neparasto akmeni Karostas apkaimes kāpu zonā 7. maijā atrada liepājnieks Arturs Bilerts, taču kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē. Iespējams, akmens jau pārvietots vairākas reizes.