Liepājas muzejā prezentēs Rucavas apdziedāšanās dziesmu spēli

Sestdien, 29. novembrī, pulksten 14 Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” notiks Rucavas apdziedāšanās dziesmu spēles prezentācija.

Rucavas apdziedāšanās dziesmu spēlē apkopoti Rucavā dzirdēti, dziedāti un pierakstīti apdziedāšanās panti. Spēle sniedz iespēju iepazīt apdziedāšanos un izmantot to gan svētkos, gan ikdienā, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Apdziedāšanās ir tautas tradīcija, kas sastopama gan godos, gan ikdienā. Visbiežāk kāzās apdziedājās panāksnieki (līgavas radi) un vedēji (līgavaiņa radi), tāpat viena puse otru pusi apdziedāja arī krustabās, talkās, Jāņos vai ķekatās.

Apdziedoties jokoja par īstām vai izdomātām fiziskām īpatnībām, ieradumiem vai citām iezīmēm. Otrai pusei netika žēlots nopēlums, dziedot, kaut par putna perēkli uz galvas, vienlaikus slavējot savējos, tiem piedēvējot zīļu vainagus vai zīda bantes. Lielākās dziesmu zinātājas bija pieredzējušas pusmūža sievas ar asu mēli un labu balsi.

Prezentācijas laikā muzejā viesi ne tikai iepazīsies ar apdziedāšanos un tās raksturu, bet arī paši varēs iemēģināt jauno dziesmu spēli – rucavniecēm pretī dziedās nīcinieces, lai apdziedāšanos izspēlētu “pa īstam” un mācītos visi kopā, izvēloties, kurai pusei pievienoties. Tāpat būs iespēja aplūkot arī citus šogad Rucavas kultūrtelpā tapušos izdevumus.

Uz tikšanos Liepājas muzejā aicināts ikviens, kam interesē tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšana un kam piemīt apdziedāšanās spējas un prasmes, lai ar dziesmu spēles palīdzību apdziedātos, svinot svētkus labu draugu vai kaimiņu pulkā.

Biedrība “Rucavas tradīciju klubs” darbojas tradīciju namā “Zvanītāji”, izzinot un saglabājot Rucavas tradicionālo kultūras mantojumu un tradīcijas. Biedrība labprāt dalās savās zināšanās un pieredzē ar interesentiem gan Rucavā, gan plašākā apkārtnē.

Rucavas apdziedāšanās dziesmu spēli biedrība “Rucavas tradīciju klubs” ir sagatavojusi un izdevusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstu, “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros.

Publicitātes foto