No trešdienas, 13. decembra, Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Ziemas impresijas”.
Ziemas noskaņās veidotā Liepājas muzeja krājuma mākslas darbu kolekcijas izstāde aizved sajūtu ceļojumā, atklājot izstādē pārstāvēto autoru rokrakstu dažādību un glezniecības manieri. Eksponētajos darbos redzamas gan romantiskas Latvijas lauku ainavas apsnigušiem ēku jumtiem, gan sniegotu mežu ziemas klusums, gan pilsētu rosīgie pagalmi un ielas, gan ziemas aukstumā sastingušie ostas kanāla ūdeņi, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.
Izstādē skatāmi 19 autoru – Artura Baumaņa, Artura Johana Frīdriha Baumaņa, Arvīda Brieža, Ērika Caunes, Noras Drapčes, Visvalža Garokalna, K. Gryean (K. Grijena), Jāņa Jaunsudrabiņa, Alda Kļaviņa, Jāņa Lauvas, Pētera Postaža, Roberta Stārosta, Jāņa Sudmaļa, Otto Tiliņa, Valtera Uztiča, Edgara Vārdauņa, Matīsa Zavicka, Visvalža Ziediņa un Jāņa Rūdolfa Zuntaka – darbi. Lielākā daļa izstādē pārstāvēto mākslinieku ir dzimuši liepājnieki vai viņu dzīve un darba gaitas saistītas ar Liepāju.
Visplašāk pārstāvētie mākslinieki izstādē ir Jānis Sudmalis, Otto Tiliņš un Aldis Kļaviņš. Jānis Sudmalis, kas ir Liepājas muzeja veidotājs un ilggadējs vadītājs, kopā ar Arturu Baumani mācījušies Barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterpilī. Pēc pirmā pasaules kara abi mākslinieki savu dzīvi saistīja ar Liepāju. Abi bija Liepājas Mākslas skolas pasniedzēji. A. Baumanis bija arī teātra dekorators, bet J. Sudmalis visu savu dzīvi veltīja muzeja izveidei un darbībai, paralēli gleznojot.
Mākslinieka un liepājnieka Otto Tiliņa gleznās vērojamas trauksmainas, vējainas ziemas ainavas.
Turpretim gleznotājs, mākslas profesors Aldis Kļaviņš dzimis Madonā, bet pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas savu dzīvi saista ar Liepāju, Liepājas teātri, Liepājas mākslas vidusskolu, Liepājas Universitāti. 2023. gada pavasarī Liepājas muzejā bija aplūkojama Alda Kļaviņa pirmā foto izstāde “No pastaigu dienasgrāmatas”.
Dabas skatu meistars Jānis Rūdolfs Zuntaks, akvarelists Ēriks Caune, grobiņnieks Roberts Stārosts mācījušies Liepājas mākslas vidusskolā un turpinājuši izglītoties Latvijas Mākslas akadēmijā.
Izstādē apskatāmi arī mākslas pedagoga un scenogrāfa Valtera Uztiča ar vieglu otas pieskārienu radītie akvareļi. Akadēmiskā manierē gleznotās Liepājas ostas autors Jānis Lauva un Vītolu ielas skata autors, Matīss Zavickis – abi absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu un abi ilgstoši strādājuši par pasniedzējiem Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolā.
- gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu pabeigušā Latvijas Nacionālās operas scenogrāfa Edgara Vārdauņa “Ziema” Liepājas muzejā nonākusi pēc Latvijas rakstu un mākslas kameras ceļojošās tēlotājas mākslas izstādes 1940. gada februārī. Savukārt 1963. gadā tapušo laikmetīgā un ekspresīvā “nonkonformista” Visvalža Ziediņa gleznu “Putenis” Liepājas muzejs ieguva 2020. gadā. Šī mākslinieka darbus plašāka publika iepazina tikai 2012. gadā, piecus gadus pēc mākslinieka nāves.
Izstādē aplūkojams arī gleznotāja Visvalža Garokalna 1963. gada darbs “Zvejas kuteri ziemā”. Kopumā Liepājas muzeja krājumā ir septiņi Visvalža Garokalna akvareļi. Mākslinieks 1960 – tajos gados ir strādājis gan Liepājas muzejā, gan Liepājas Mākslas skolā.
Arvīds Briedis mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, bet pēc Latvju dramatisko kursu beigšanas savu dzīvi vairāk saistījis ar teātri.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Pētera Postaža glezna “Pirmais sniegs” ir viena no trīsdesmit piecām gleznām, kuras 2000. gada 18. martā pēc personālizstādes mākslinieks uzdāvināja Liepājas muzejam.
Jāņa Jaunsudrabiņa, K. Gryean, Artura Johana Frīdriha Baumaņa, Noras Drapčes neliela izmēra ziemas ainavas atgādina Ziemassvētku apsveikumu kartiņu motīvus. Latgalē dzimusī māksliniece Nora Drapče starpkaru periodā dzīvojusi Liepājā un strādājusi Liepājas Mākslas skolā par pasniedzēju. 1943. gadā Liepājas muzejā bija viņas personālizstāde, bet 1944. gadā māksliniece emigrēja no Latvijas.
Senākais no darbiem ir datējams ar 19. gs. beigām – Artura Johana Frīdriha Baumaņa “Ziemas ainava”. Jaunākie darbi – 2016. gada A. Kļaviņa gleznas “Sniegputenī” un “Ziema”.
Izstāde “Ziemas impresijas” Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs aplūkojama līdz 2024. gada 4. februārim.
Liepājas muzeja publicitātes foto
Reklāma