Liepājas muzejs piedāvā jaunu nodarbību par pilsētas uzplaukumu pirms Pirmā pasaules kara

Liepājas muzejs Kūrmājas prospektā 16/18 piedāvā skolēniem jaunu muzejpedagoģijas nodarbību par Liepājas pilsētas uzplaukumu pirms Pirmā pasaules kara, kas iepazīstina ar Liepājas–Romnu dzelzceļa izbūvi un Liepājas ostas rekonstrukciju 19. gadsimta beigās, paverot līdz šim nebijušus pilsētas attīstības tempus.

Liepājas dzelzceļa mezgls bija unikāls kā ar savu vēsturi, tā arhitektūru. Liepājas–Romnu (mūsdienās Ukrainas teritorijā) dzelzceļa izbūvē bija ieinteresēti gan vietējie Liepājas tirgotāji, gan plašākas Krievijas rūpnieciski tirdznieciskās aprindas. Dzelzceļa līnija Liepāja–Romni, ko būvēja no 1871. gada līdz 1874. gadam, savienoja Liepāju ar Romniem Ukrainas austrumu daļā. Tai bija atzari uz Jelgavu (no Mažeiķiem, mūsdienās Lietuvas teritorijā) un Daugavpili (no Radvilišķiem, mūsdienās Lietuvas teritorijā), kā arī savienojumi uz Voroņežu (mūsdienu Krievijas teritorija), Kijevu (mūsdienās Ukrainas teritorija), Nikolajevu (Mikolajiva, mūsdienu Ukrainas teritorijā) un citām pilsētām. Visa dzelzceļa maģistrāles kopgarums bija 1313 km, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe Inga Zīverte.

Liepāja no nelielas mazpilsētas pārtapa ar skaistu, modernu un industriālu pilsētu, kur joprojām, kā tā laika lieciniece, saglabājusies izcilā Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči projektētā Liepājas stacijas ēka un citas šī ievērojamā arhitekta projektētās dzīvojamās, sabiedriskās un industriālās būves.

Pateicoties dzelzceļam un Liepājas ostas rekonstrukcijai, arvien straujāk pieauga kuģu skaits, kas ienāca Liepājas ostā. Pirms dzelzceļu pievedceļu ierīkošanas – aptuveni 200 kuģu gadā, 1871.–1875. gadā – 460, 1885. gadā – 1270 (ar deviņu valstu karogiem), 1895. gadā – 1242, 1900. gadā – 2279 lieli kuģi no ārzemēm.

Galvenās Liepājas ostas eksportpreces bija labība, lini, linsēklas, kaņepāji, 80. gados tiem pievienojās jauni eksportpreču veidi: spirts, vilna, milti, kokmateriāli, eļļas rauši, gaļa, sevišķi bekons, zirgi, tātad, galvenokārt, izejvielas un lauksaimniecības produkti.

Galvenie noņēmēji bija Anglijas, Vācijas un Holandes rūpniecības pilsētas. Arvien vairāk ieveda akmeņogles, ķīmiskos produktus, krāsvielas, metālizstrādājumu pusfabrikātus, minerālmēslojumu un mašīnas lauksaimniecības vajadzībām, arī petroleju, tekstilpreces, sāli, cukuru, siļķes, vīnu.

Nozīmīga loma dzelzceļa izbūvē bija arī Kārļa Gotlība Sigismunda Uliha (Karl Gottlieb Sigismund Ulih; 1798–1882) darbībai. Pilsētas vēsturē viņš iegājis kā Lielās ģildes eltermanis, kurš šo amatu ieņēma ļoti ilgi jeb uz mūžu – no 1838. līdz 1880. gadam. Viņš bija arī pirmās vēlētās pilsētas domes Liepājas galva laikā no 1878. līdz 1880. gadam. Pēc plašās sarakstes ar Krievijas impērijas valstsvīriem, K. G. S. Ulihs devās uz Sanktpēterburgu. Pēc viņa dēla, inženiera Aleksandra Uliha stāstītā, tēvs pilsētā pavadījis deviņus mēnešus un panāca solījumu saņemt koncesijas dzelzceļa izbūvei.

Skolēniem muzejpedagoģijas nodarbības laikā būs iespēja ielūkoties ceļošanas modes tradīcijās, kā arī iepazīst ceļošanas paradumus. Tāpat nodarbībā tiks runāts par drošību dzelzceļa tuvumā, ka arī skolēni uzzinās interesantus un neparastus faktus par vilcienu ienākšanu gan Latvijā, gan citviet pasaulē.

Sasaistē ar izstādi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu “Dzelzceļš ienāk Liepājā (1871–1940)”, Liepājas mākslinieku biedrība ASTE ir radījusi jaunu papildinātās realitātes mākslas objektu – vēsturiskās dzelzceļa līnijas “Liepāja–Romnu” vilciena 3D modeli –, kas, izmantojot lietotni ART+, līdz gada beigām aplūkojams Liepājas muzejs dārzā un simboliski atspoguļo nozīmīgo pagrieziena punktu Liepājas attīstībā. Saiti uz lietotni iespējams atrast mājas lapā: www.artplus.app.

Muzejpedagoģijas nodarbība par Liepāja–Romnu dzelzceļu sniedz iespēju apskatīt vērienīgu, vēsturisku izstādi un ļauj skolēniem modernā veidā aplūkot kultūrvēsturiskā mantojuma tematu, ko vēlāk nostiprināt vēstures stundās. Savukārt nodarbības teorētiskais izklāsts veidots tā, lai skolēni gūtu priekšstatu par zinātnes un izgudrojumu nozīmi 19. un 20. gadsimtā, kā arī to, kā zinātnes atklājumi un jaunas tehnoloģijas ietekmēja un mainīja tā laika sabiedrību.

Plānotais nodarbības ilgums – no 40 līdz 60 minūtēm. Plašāka informācija un pieteikšanās nodarbībai, zvanot pa tālruni +371 29605223, +371 63422604 vai rakstot elektroniski: inga.ziverte@liepaja.lv.