Liepājas okupācijas muzejā skatāma 1991. gada barikādēm veltīta izstāde

No 20. janvāra līdz 10. martam Liepājas okupācijas muzejā, K. Ukstiņa ielā 7/9, par godu 1991. gada barikāžu atcerei skatāma foto izstāde “Liepājnieki 1991. gada janvāra barikādēs”, kura aplūkojamas fotogrāfijas no 1991. gada janvāra notikumiem Liepājā un Rīgā.

Pēc Padomju Savienības militāro spēku uzbrukuma Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvāra naktī Latvijas Tautas fronte (LTF) organizēja tautas manifestāciju Daugavmalā, protestējot pret Maskavas vardarbību Lietuvā. No Liepājas uz Rīgu devās 30 autobusi ar tautfrontiešiem, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepājas okupācijas muzejs” vadītāja Sandra Šēniņa.

14. janvāra vakarā LTF Liepājas nodaļas valde ieņēma lēmums barikādes celt arī Liepājā. Tās bija paredzētas kā garīga un simboliska aizsardzība pret padomju karaspēku un atbilde Interfrontes rīkotajam mītiņam par Latvijas palikšanu PSRS sastāvā. Barikādes pilsētā turpinājās apmēram nedēļu.

Barikādes Liepājā organizēja Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa. Visprecīzāk tā laika notikumus un sajūtas raksturo dzejnieka, 1991. gada Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētāja Olafa Gūtmaņa atmiņas: “Pirmās barikādes Liepājā uzcēla 1991. gada 15. janvārī Rožu ielā pie pilsētas valdes. Jāņa Čakstes (toreiz vēl Komjaunatnes) laukumā pie Imanta Sudmaļa pieminekļa notika pirmais Interfrontes mītiņš, un varēja sagaidīt, ka pēc tā interfrontieši dosies šturmēt pilsētas valdes ēku, lai, militāristu atbalstīti, pārņemtu varu pilsētā.

Pēc tam barikādes ierīkoja arī pie abu laikrakstu (“Kurzemes Vārds” un “Kursas Laiks”) ēkas, pasta, kā arī pie televīzijas torņa un norīkoja posteņus pie tiltiem.

Tautas frontes koordinācijas centrā Klāva Ukstiņa ielā tālrunis zvanīja nepārtraukti. Un viena daļa šo zvanu vēstīja par armijas un flotes karaspēka daļu pārvietošanos. Tas satrauca, ik ziņu centāmies pārbaudīt, sūtot izlūkos tos valdes locekļus, kam piederēja automašīnas.

Barikāžu dienas Liepājā palikušas atmiņā kā spilgtākais patriotisma apliecinājuma laiks. Tautas frontes koordinācijas centrs allaž bija stāvgrūdām ļaužu pilns. Gandrīz vai ik dienas tika organizēts transports uz Rīgu, lai turp nokļūtu visi brīvprātīgie, sākot ar puišiem vēl no skolas sola, līdz sirmgalvjiem, kuri nespēja mājās nosēdēt tādā laikā. Daudz un dažādi cilvēki nesa uz Tautas frontes mītni pārtiku, cigaretes, pašu ceptus raušus un pīrāgus, adītus cimdus, zeķes, cepures, pat lielākus apģērba gabalus – to visu nemaz ne uzskaitīt, kas tolaik tika ziedots aizstāvjiem uz barikādēm. Nesa arī naudu. Bija ziedojumi simtos un no nabadzības atlicinātie daži rublīši. Daudzi veci cilvēki atdeva pēdējos ietaupījumus.”