Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) Angiogrāfijas nodaļā veiktas pirmās trīs angioplastijas, jeb asinsvadu paplašināšanas operācijas, pielietojot jaunu invazīvās kardioloģijas palīgmetodi – intravaskulāru litotripsiju. Šī progresīvā ārstēšanas metode ļauj minimāli invazīvi sašķelt arterijās esošās kalcija nogulsnes, palielinot to elastību, kas ļauj implantēt stentus vai veikt citas nepieciešamās procedūras. Speciālistu komanda, kas veica procedūras – invazīvie kardiologi Nikolajs Sorokins, Valters Stirna un Osakars Gāliņš ir gandarīti par veiksmīgi veiktajām procedūrām un iespēju pielietot jauno ārstēšanas metodi, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.
“Metode, kas paredzēta koronārās aterosklerozes izraisītu pārkaļķotu sirds asinsvadu bojājumu ārstēšanai, ietver sevī litotripsiju, jeb akmeņu šķelšanu ar ultraskaņu – līdzīgi kā to dara ar nierakmeņiem, tikai daudz mazākā mērogā (daži milimetri). Asinsvadi dažreiz ir tik kalcinēti, ka tos var redzēt pat rentgenā. Lielo kalcija nogulšņu dēļ artērijas kļūst cietas, neelastīgas un tāpēc tiek traucēta asinsrite. Šādas artērijas dažkārt nav iespējams paplašināt vai veikt stentu implantāciju,” paskaidro kardiologs Valters Stirna.
“Kalcija nogulsnes artērijās veidojas vēlīnas aterosklerozes dēļ un lielākajā daļā gadījumu mēs pacientiem asinsvadus paplašinām ar balonu un pēc tam ievietojam stentu. Tēlaini izsakoties, mēs “paplašinām upes karstus”, atvelkam tos vaļā, bet, ja tajā upē krasti nav no smiltīm, bet no kārtīgām “kalcija klintīm”, tad mums ar to ir pa maz. Litotripsijas procedūras laikā ar speciālu artērijā ievietotu ultraskaņas balonu, izmantojot skaņas (akustiskos) viļņus, mēs sirds asinsvados sašķeļam kalcija nogulsnes, kas pēc tam ļauj implantēt stentus vai veikt citas procedūras, kas nebūtu iespējamas ļoti cieto kalcija nogulšņu dēļ,” par procedūras unikalitāti stāsta ārsts V. Stirna.
LRS kardiologi kopumā veikuši trīs koronārās litotripsijas. “Šiem pacientiem bija ievērojama asinsvadu pārkaļķošanās un citas ārstēšanas metodes nebūtu efektīvas. Priecājamies, ka intravaskulārās litotripsijas procedūras bija veiksmīgas un efektīvas. Šādas manipulācijas veiksim regulāri, kad vien būs nepieciešams. Lielākajā daļā gadījumos mums izdodas asinsvadu paplašināt un atjaunot asins plūsmu ar parastiem baloniem, veicot rutīnas angioplastijas. Bet gadījumos, kad pacientam ir īpaši kalcinēti un ļoti stingri asinsvadi, baloni vienkārši nepadodas. Tas būtu, kā, piemēram, uzpūst balonu starp diviem akmeņiem – tas neatbīda akmeņus. Tāpēc mums tie ir jāsadrupina,” sacīja V. Stirna.
“Pārsvarā šī metode tiek pielietota pacientiem cienījamā vecumā. Artēriju pārkaļķošanās ir asinsvadu aizaugšanas jeb aterosklerozes pēdējā vai galējā stadija, kas vairāk raksturīgs senioriem. Patieso situāciju varam noskaidrot sirds un asinsvadu izmeklējuma laikā – kalcija daudzumu sirds koronārajās artērijās varam redzēt gan diagnostiskā asinsvadu angiogrāfijā (vizuālā caurskatē), gan datortomogrāfijas izmeklējumā. Pamatojoties uz to, mēs izlemjam, vai pacientam būs nepieciešama litotripsija. Pacientam tas nozīmē veiksmīgu procedūru, jo ļoti bieži bez šīs metodes pabeigt asinsvadu atjaunināšanu vai angioplastiju nav iespējams. Tādi gadījumi mums ir bijuši, kad pacientam asinsvads ir bijis tik ļoti kalcinēts, ka mums nav izdevies ar balonu to atvērt. Veicot litotripsiju, pacientam ieguvums ir pilnvērtīgi veikta sirds artērijas paplašināšana – tāda pati kā pēc rutīnas angioplastijas, bet atšķirība tā, ka ar rutīnas angioplastiju mēs dažkārt nevaram sasniegt vajadzīgo rezultātu, “ norāda ārsts.
Pacients pats nevar pierakstīties uz invazīvo angiogrāfiju, to pieraksta pārsvarā ģimenes ārsti, bet to var izdarīt jebkurš ārsts ar kompetenci izvērtēt indikācijas, ka pacientam šāda veida izmeklējums ir nepieciešams.
Publicitātes foto
Reklāma