Liepājas Simfoniskā orķestra koncertturneja ar vijolnieku Daniilu Bulajevu noslēgsies “Lielajā dzintarā”

Ar koncertu 14. oktobrī pulksten 19 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” noslēgsies Liepājas Simfoniskā orķestra un vijolnieka Daniila Bulajeva Latvijas turneja, kas septembrī iesākās Limbažos. Tur publika simfoniskā orķestra koncertu baudīja pirmo reizi. Turnejas koncerti nu jau notikuši arī Balvos un Jelgavā, un 13. oktobrī koncerts gaidāms arī Talsos, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

“Mendelszona vijolkoncerts man nozīmē ļoti daudz – ar to visu, kas šobrīd notiek pasaulē, tas ir kā neliels manu sajūtu un pārdzīvojumu atspulgs,” stāsta Daniils Bulajevs. “Ideāla programma koncerttūrei – pirmajā daļā Mocarta uvertīra, kas pilna ar Mocarta vieglumu un ir tikpat populāra kā manis spēlētais Mendelszona koncerts. Un noslēgumā maestro Andris Veismanis licis varbūt ne pašu populārāko Čaikovska simfoniju, toties pilnu ar skaistām melodijām, kulminācijām un jūtu pārdzīvojumiem.”

Talantīgā, 18 gadus vecā vijolnieka Daniila Bulajeva un Liepājas Simfoniskā orķestra satikšanās uz vienas skatuves ir sen gaidīts notikums. Pēdējā kopīgā muzicēšanas reize bija Liepājā 2018. gadā, taču vijolnieka meistarība aug ar katru dienu, un kopš šīs tikšanās viņš 2020. gadā tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, kā arī piedalījies dažādos mūzikas festivālos daudzās pasaules vietās, iegūstot augstākos novērtējumus arī starptautiskos konkursos.
Vēl nupat septembra beigās Bulajevam vajadzēja koncertēt Vindzoras pilī Lielbritānijas karalienei Elizabetei. Šo iespēju mūziķis bija izcīnījis, iegūstot pirmo vietu Vindzoras festivāla konkursā, taču koncerts pārcelts uz vēlāku laiku, un to baudīs jaunais Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
Koncertturnejas programmā diriģenta Andra Veismaņa vadībā Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Daniilu Bulajevu atskaņo Fēliksa Mendelszona vijolkoncertu.

Tā kā ģeniālais vācu komponists bija harmonisks un gaišs cilvēks, un tāda ir arī viņa mūzika, izmisuma un pasaules sāpju tajā neatrast. Viņš neslēpa, ka komponējot domā par plašu klausītāju loku, kura gaumi vēlējās audzināt – novērst no jūsmošanas par ārišķīgu virtuozitāti. Kritizējot šādus skaņdarbus, kuri, viņa vārdiem, “pakļauj riskam mūsu nabaga ausis”, Mendelszons bija kategorisks – “lai man nestāsta, ka to vēlas publika. Arī es esmu publika un gribu pretējo”.

Koncerts vijolei un orķestrim miminorā to apliecina jo spilgti un ir pretpols tiem 19. gadsimtā daudz tapušajiem tukšas spozmes opusiem, par kuriem Šūmanis savulaik ironizēja, ka to autori vispirms sacerējuši virtuozās pasāžas un tikai tad domājuši, kā lai aizpilda pārējo.

Intervijā Latvijas radio 3 vijolnieks stāsta, ka Mendelszona mūzika viņu fascinē ar savu vieglumu un brīnišķīgajām harmonijām. “Fantastiska instrumentācija, vieglas, skaistas tēmas! Man bija diezgan grūti nepazaudēt to vieglumu, nepazaudēt arī visus tos pārdzīvojumus un ielikt jūtu pasauli mūzikā, bet domāju, ka man izdevās to paveikt, un klausītāji to varēs dzirdēt arī koncertos.”

Koncerta programmā iekļauta arī uvertīra Volfganga Amadeja Mocarta operai “Figaro kāzas” un pirmais Pētera Čaikovska simfoniskais darbs – simfonija “Ziemas sapņi”.