uldis.dobelis
Liepājas Simfoniskā orķestra 144. sezonas noslēguma koncertā, 10. maijā koncertzālē “Lielais dzintars”, mūsdienu latviešu komponisti Pēteris Vasks un Ēriks Ešenvalds sastapsies ar vienu no 19. gadsimta spilgtākajām figūrām klaviermūzikā – Klāru Šūmani.
Koncerta īpašā viešņa – pianiste Lauma Skride, pie diriģenta pults – orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra komunikācijas vadītāja Iveta Vēvere.
Klāra Šūmane bija izcila vācu pianiste un komponiste, kas bieži tika uzskatīta par vienu no ievērojamākajām 19. gadsimta pianistēm. Viņas Klavierkoncerts ir pārsteidzoši nobriedis un virtuozs skaņdarbs, ņemot vērā, ka komponiste to sāka rakstīt 13 gadu vecumā un pabeidza neilgi pirms savas 16. dzimšanas dienas.
Koncerts izceļas ar sarežģītiem pārlēcieniem un plašiem akordiem, kas atklāj instrumenta iespējas – no liriska maiguma līdz majestātiskam triumfam. Šūmanes Klavierkoncerts tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem klavierkoncertiem klasiskās mūzikas vēsturē.
Pie klavierēm Liepājas Simfoniskā orķestra noslēguma koncertā – izcilā latviešu pianiste Lauma Skride, kura ir Eiropā un citviet pasaulē pieprasīta kamermūziķe un soliste. Viņas spēle tiek augstu vērtēta jo īpaši vācu klasiskajā un romantisma mūzikā.
Laumas kamermūzikas partneru vidū ir arī vācu čellists Daniels Millers-Šots, kurš šogad kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uzstājās Liepājas 400-gades Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā.
Lauma Skride nāk no muzikālas ģimenes – tēvs Arnolds Skride bija kordiriģents, māte Līga Skride – pianiste, bet abas māsas, Baiba un Linda, ir attiecīgi vijolniece un altiste. Daudz muzicējusi duetā ar māsu Baibu, un 2007. gadā abas ierakstījušas albumu ar Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta un Morisa Ravēla mūziku. Tajā pašā gadā Lauma arī izdeva soloalbumu, savukārt 2008. gadā, Bēthovena festivālā Bonnā, Lauma Skride saņēma Bēthovena gredzena balvu.
Līdzās pasaules klasikai Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertā likti divi Liepājas pusē dzimušu un augušu komponistu darbi.
Priekulē dzimušais Ēriks Ešenvalds ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu komponistiem. Viņa skaņdarbi izceļas ar dziļumu un gaismu, radot unikālu skaņu pasauli. Viens no šādiem darbiem ir “Mākoņi” – simfoniskā fantāzija, kas tapusi 2006. gadā komponista brāļa Oskara piemiņai. Šis skaņdarbs ir tēlains skaņu audekls, kurā atspoguļojas debesu bezgalība, ļaujot klausītājam izjust mūzikas spēju vērot pasauli no augšas.
Pēteris Vasks, kurš dzimis Aizputē, savukārt ir viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Viņš ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, kurš šī gada sākumā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notikušajā ceremonijā saņēma Lielo mūzikas balvu arī par mūža ieguldījumu.
Vaska mūzika bieži ietver dziļas filozofiskas pārdomas un emocionālu izteiksmi. Trešā simfonija rakstīta pēc Tamperes Simfoniskā orķestra aicinājuma un pirmatskaņota 2005. gadā Tamperē.
Šajā darbā Vasks vēlējās atklāt gan Dieva radītās pasaules krāšņumu, gan cilvēces un savas tautas likteni. Simfonijā izpaužas raksturīgais tēlu loks, kas bagātināts ar stīgu instrumentu tembriem, pūšaminstrumentu solo un citu instrumentu krāsām. Kontrabasa soloepizodes atgādina par Pētera Vaska pagātni kā kontrabasistu. Šī kompozīcija ir monumentāla un personiska, atspoguļojot gan dramatiskus, gan cerības pilnus brīžus, kalpojot kā meditācija par cilvēka un dabas attiecībām.
Foto – Jānis Vecbrālis
Reklāma