Liepājas Simfoniskais orķestris debitēs Viļņas Filharmonijā

Jaunā gada sākumā Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar pianistu Kasparu Uinsku diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā koncertēs Latvijā un Lietuvā, klausītājiem dāvājot iespēju baudīt tādus klasikas šedevrus kā Friderika Šopēna un Ludviga van Bēthovena mūziku.

29. janvārī pulksten 19 Liepājas Simfoniskais orķestris debitēs Viļņas Filharmonijas zālē, programmā piedāvājot Ludviga van Bēthovena Sesto jeb Pastorālo simfoniju un Friderika Šopēna Pirmo klavierkoncertu.
    Savukārt 1. februārī pulksten 18 koncertzālē “Lielais dzintars” klausītājiem tiks dāvāta reta iespēja – vienā vakarā dzirdēt abus poētiskā klaviermūzikas ģēnija Friderika Šopēna klavierkoncertus, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

Starptautiski atzīto lietuviešu pianistu Kasparu Uinsku kritiķi slavē par virtuozitāti un romantisko klavierspēles manieri. Uinska repertuārs aptver plašu komponistu loku, sākot no Johana Sebastiana Baha līdz 20. gadsimta komponistiem, taču viņa programmās dominē romantisma laikmeta komponisti.
Vieni no skaistākajiem romantisma laikmeta skaņdarbiem savā žanrā ir abi Friderika Šopēna koncerti klavierēm un orķestrim.

Šopēna Pirmais klavierkoncerts ir viens no viņa izcilākajiem darbiem, kas atspoguļo komponista apbrīnu par itāļu operas bel canto dziedāšanas stilu, uzsverot liriskas melodijas un izteiksmīgu frāzējumu. Šis koncerts izceļas ar savu dramatisko un emocionālo dziļumu, sākot ar majestātisko Allegro maestoso, turpinot ar lirisko Romanze – Larghetto un noslēdzot ar dzirkstošo Rondo – Vivace.

Lai gan tas tiek dēvēts par pirmo, šis koncerts tika sacerēts pēc viņa Otrā klavierkoncerta. Tas tika pabeigts 1830. gadā un pirmatskaņots 1830. gada 11. oktobrī Varšavā.

Otrais klavierkoncerts sarakstīts 1829. gadā un pirmatskaņots 1830. gada 17. martā Varšavā. Tas izceļas ar savu izsmalcināto un emocionālo raksturu, apvienojot virtuozitāti ar dziļu izteiksmīgumu.
Neaprakstāmi skaisto otro daļu Larghetto iedvesmojusi Šopēna neizteiktā mīlestība pret jauno poļu soprānu Konstanci Gladkovsku.

Abi klavierkoncerti demonstrē Šopēna izcilās spējas apvienot virtuozitāti ar dziļu emocionālo izteiksmi, kas padara tos par unikāliem meistardarbiem klaviermūzikas repertuārā.

Koncerta programmā Viļņā blakus Šopēna Pirmajam klavierkoncertam likta Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija, kurai pats komponists devis apakšvirsrakstu “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par dzīvi laukos”. Šis ir komponista veltījums dabas skaistumam un mieram. Iedvesmojoties pats no savām garajām pastaigām dabas klēpī, Bēthovens simfonijā attēlo dažādas dabas skaņas un ainavas, radot emocionālu un gleznainu muzikālo stāstu.

Foto – Jānis Vecbrālis