Liepājas teātrī pēdējās reizes iespējams noskatīties izrādi “Saviļņojums”

Liepājas teātrī pēdējās reizes iespējams noskatīties Ivana Viripajeva lugas „Saviļņojums” iestudējumu Māras Ķimeles režijā – pēdējās izrādes plānotas 8. aprīlī un 27. maijā.

„Saviļņojums” tapa 2020. gadā, kad ar šo iestudējumu pēc 20 gadu pārtraukuma Liepājas teātrī atgriezās Māra Ķimele. Šogad – Starptautiskajā Teātra dienā, 27. martā, režisore saņēma Jēkaba Dubura balvu par gandrīz 50 gadu darbu teātra pedagoģijā, pierādot savu neizsīkstošo enerģiju, radošo garu un profesionālo atbildību, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.

Savukārt Ivans Viripajevs (1974) līdz šim bijis viens no vadošajiem un izcilākajiem mūsdienu Krievijas dramaturgiem, teātra un kino režisoriem, kurš par saviem darbiem saņēmis vairākas balvas. Šobrīd situācija nedaudz mainījusies; pēc tam, kad viņš paudis atbalstu Ukrainai, autora darbi izņemti no Krievijas teātru repertuāriem.

Pie pasaulslavenas poļu izcelsmes amerikāņu rakstniece Uljas Rihtes – intravertas autores, kas intervijas sniedz ļoti reti – ierodas poļu žurnālists Kšištofs Zeliņskis. Neskatoties uz viņas meitas un aģenta daudzajiem aizliegumiem intervijas sakarā, tā izvēršas negaidītiem pavērsieniem bagāta – savijoties patiesiem dzīves faktiem un rakstnieces radošās fantāzijas radītiem mītiem.

Izrādē, kura ir poētismu un zemtekstu pilna, kura runā gan par mīlestību, gan dzīves jēgu, gan mākslu un radīšanu, par mākslinieku neatkarību vai atkarību, galveno lomu atveido aktrise Inese Kučinska.

Izrādē piedalās arī aktieri Viktors Ellers, Ilze Trukšāne, Sandis Pēcis, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris.

„Liepājas teātra iestudējums “Saviļņojums” atver citu telpu un saviļņo ar neatbilstību piezemētajam ikdienas kontekstam,” pēc pirmizrādes noskatīšanās rakstījusi teātra kritiķe Ilze Kļaviņa. „Tā ir skaists veltījums tiem radošajiem cilvēkiem, cita starpā – arī latviešu dzejniekiem, kuri “krīt uz augšu”, tīši vai netīši lidojot pāri palodzēm, paliekot saprasti vai nesaprasti. Kā nesaprasta var būt šī neikdienišķā un skaistā izrāde.”