Liepājas teātrī top “Annes Frankas dienasgrāmata”

Liepājas teātrī jau no jūlija beigām notiek darbs pie 118. sezonas atklāšanas iestudējuma. Režisores Lauras Grozas vadībā top Fransisas Gudričas un Alberta Heketa lugas „Annes Frankas dienasgrāmata” iestudējums, kurai režisore devusi žanrisko apzīmējumu – vēstules nākotnei.

Anne Franka piedzima 1929. gadā ebreju ģimenē Frankfurtē, taču 1933. gadā režīma dēļ viņas ģimene bija spiesta pārcelties uz Amsterdamu. 1942. gadā, uzturoties slēptuvē nacistu okupētajā Amsterdamā, meitene rakstīja dienasgrāmatu, divus gadus fiksējot savas ģimenes un vairāku citu ebreju mēģinājumu paglābties no holokausta, aprakstot sadzīves apstākļus, savas ilgas un bailes, cerības un satraukumu par viņu slēptuves atklāšanu. Dienasgrāmata apraujas 1944. gadā, kad slēptuvi atklāj nacisti, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.

Meitenes dienasgrāmata pirmo reizi publicēta 1947. gadā, tā ir kļuvusi arī par vienu no visvairāk izdotajām grāmatām pasaulē, izdota vairāk nekā 70 valodās, savukārt viņa pati par tēlu, kas atklāj milzīgu traģēdiju cilvēces vēsturē. Pēc šīs dienasgrāmatas radītas arī 3 apstiprinātas skatuves versijas; režisore Laura Groza, iepazīstoties ar tām visām, izvēlējusies pirmvarianta atjaunoto versiju, ko 1996. gadā pārstrādājusi amerikāņu autore Vendija Keselmane.

„Anne Franka ir ikoniska 20. gadsimta personība – viņa gāja boja briesmīgā nāvē holokaustā, tāpat kā daudzi citi ebreju tautības cilvēki. Uzlūkoju Anni, kā sava laika mesiju, jo viņa ne tikai datēja notikumus un to secību, bet caur savu beznosacījuma mīlestību mācīja pasaulei vērtības, kas ir stiprākas par gāzes tvanu vai lodēm. Tāpēc Anne ir nemirstīga. Izrādes afišā izmantota īstās Annes fotogrāfija, jo viņas smaids liek vienmēr smaidīt pretim,” saka L. Groza.

Galvenajā – Annes lomā – aktrise Agnese Jēkabsone, par kuru domājot, režisore arī izvēlējusies lugu iestudēšanai Liepājas teātrī. Pārējās lomās – Anete Rimkus, Edgars Ozoliņš, Inese Kučinska, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Madara Kalna, Kārlis Artejevs, Mārtiņš Kalita, Armands Kaušelis, Kārlis Ērglis.

Lai taptu šis iestudējums, kopā ar režisori pie tā strādā scenogrāfe Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponiste Anna Fišere, kura radījusi oriģinālmūziku stīgu kvartetam, arfai, klavierēm un konrabasam, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un video mākslinieks -8. Video mākslinieka darbs šajā izrādē ieņems būtisku lomu, jo ļaus skatītājiem lielajā zālē niansēti vērot aktieru tuvplānus un mīmiku.

Izrāde iekļauta arī lielās zāles abonementā – pirmizrādes notiks 14. septembrī, kad uz to aicināti arī Lielās zāles pirmizrāžu abonementa īpašnieki, un 15.septembrī, kad tiek aicināti arī Lielās zāles abonementa īpašnieki.

„Lai ar izrādi mīlestības balss turpina skanēt pat visnecilvēciskākajos apstākļos un nevardarbīgi klaudzina pie katra no mums,” piebilst režisore.

Publicitātes foto