Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji aicina nodrošināt starptautiskos lidojumus no Liepājas lidostas

Lai veiksmīgi īstenotu projektu “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027.gadā” (“Liepāja 2027”) Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji aicina nodrošināt starptautiskos lidojumus no Liepājas lidostas, aģentūru LETA informēja “Liepāja 2027” sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Otrdien Kultūras ministrijā (KM) notikušajā “Liepāja 2027” pārraudzības padomes sēdē gan Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”), gan Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešami starptautiskie savienojumi ar Liepājas lidostu, lai veicinātu starptautisko sadarbību un nodrošinātu tūristu plūsmu.

Liepājas mērs akcentēja, ka “Liepāja 2027” nav tikai lokāls vai reģionāls projekts, bet nacionāla līmeņa iespēja stiprināt kultūras sektoru, valsts tēlu un ietekmi uz ekonomiku, attīstīt infrastruktūru, uzlabot savstarpējo sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī.

“Šodienas pārraudzības padomes sēde parādīja, ka tā nav vien mana, bet arī visu padomē iesaistīto pušu pārliecība, kas ļauj mums virzīties uz nospraustajiem mērķiem kā vienotai komandai,” atzina Ansiņš.

Kā vēstīts, no KM sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā, izriet, ka valdība varētu lemt par 10 miljonu eiro piešķiršanu projekta “Liepāja 2027” nodrošināšanai.

Projekta “Liepāja 2027” programmu veido projektu kopumi. Tos rosinājušas vietējās kultūras organizācijas un dažādi sadarbības partneri. Programmas mākslinieciskā vadītāja organizējusi darbu pie projektu kopumu izstrādes.

Ņemot vērā koncepciju “(ne)miers”, radīta piecu līniju programma ar 28 projektu kopumiem, lai runātu par problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Iecerēts, ka kopā projekta “Liepāja 2027” programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu.

KM norāda, ka kultūras galvaspilsētas pasākuma rīkošana ir pilsētvides atjaunošanas un attīstības katalizators. Piemēram, aplēses liecina, ka katrs Monsā, Beļģija, ieguldītais publiskā finansējuma eiro Beļģijas ekonomikai radīja 5,5 eiro atdevi. Savukārt Marseļa, Francijā, piesaistīja rekordlielu apmeklējumu – 11 miljonus tūristu.

Projekta “Liepāja 2027” kopējie plānotie izdevumi laika periodam no 2022. līdz 2027.gadam ir 22,4 miljonu eiro, bet laika periodā no 2025. līdz 2027.gadam – 20,9 miljoni eiro. Ja tiks piešķirts valsts finansējums 10 miljonu eiro apmērā, tad no šīs summas 2025.gadā iezīmējami 1,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 3,5 miljoni eiro, 2027.gadā – 4,6 miljonu eiro apmērā. Finansējumu plānots izmantot kultūras programmas īstenošanai, izdevumiem valsts institūcijām saistībā ar pasākuma nodrošināšanu, administrēšanai, monitoringam un izpētei, kā arī Latvijas tēla stiprināšanas kampaņas nodrošināšanai.