uldis.dobelis
Lietuvā, kas atkal atskatās uz 1991.gada 13.janvāra nakts notikumiem Viļņā, šonedēļ tiek pirmatskaņota komponista Ērika Ešenvalda oratorija “13”, vērienīgā koncertuzvedumā aicinot ieskatīties tālaika pārdzīvojumos ar vienas ģimenes – maza zēna un viņa vecāku – acīm.
Oratorijas koncertversija 12.janvāra vakarā jau izskanējusi Viļņas Sv.Jāņa baznīcā, bet uzveduma pirmizrāde 14.janvārī gaidāma Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī. Kopā ar ansambļa “Lietuva” kori un dejotājiem tajā piedalīsies koris “Vilnius”, Viļņas universitātes kamerorķestris, vairāki skatītāju iemīļoti solisti un aktieri Vlads Bagdons un Vītauts Rumšs, kuriem uzticēta stāstnieku loma, vēsta LETA.
Kā stāstījis Ešenvalds, viņš pats tolaik bijis pusaudzis, bet oratorijas librets ļoti precīzi atspoguļo viņa paša toreizējos pārdzīvojumus un izjūtas.
“Ja būtu bijis vecāks, būtu pievienojies savas dzimtās Priekules drosmīgajiem vīriem, kuri devās uz Rīgu, lai piedalītos barikādēs un nosargātu mūsu vēl tik jauno brīvību. (..) Lietuva cieta pirmā un stiprāk, tā bija briesmīga un traģiska nakts, tomēr gaisma izrādījās stiprāka par tumsu,” sacījis komponists.
Ešenvalds atzinis, ka viņam licies saistošs ne tikai oratorijas vēstījums, bet arī unikālais mūziķu un lietuviešu tautas instrumentu orķestra sastāvs.
“Man vairākkārt bijusi iespēja rakstīt mūziku latviešu koncertkoklēm un tautas instrumentiem, tādēļ biju pateicīgs par aicinājumu pievienoties šai komandai, veidojot unikālu oratoriju – tā nav pasaka, bet patiesas mūsu dzīves lappuses. Šis mūsu vēstures kopīgais laiks nekad netiks aizmirsts,” viņš uzsvēris.
Kā atcerējies aktieris Vlads Bagdons, kas pats 1991.gada 13.janvāra naktī atradies pie toreizējās Lietuvas Augstākās Padomes ēkas, tagadējā Seima, neraugoties uz briesmu sajūtu un spriedzi, cilvēki jutušies vienoti un gatavi uz visu, pieļaujot, ka viņi paši var iet bojā, bet Lietuva būs brīva.
“Ir svarīgi, lai izdzīvojušie atcerētos, par ko cilvēki atdeva savas dzīvības, lai nepieļautu kļūdas, lai tauta dzīvotu ar godu,” viņš uzsvēris.
Atskatoties uz tās nakts notikumiem, oratorija vedina saprast, kā jūtas mazs zēns, kas tik tuvu redzējis nāvi, bet turpat līdzās – arī cerību ugunskurus.
“Vēsturiskā atmiņa izdzīvo mūsu bērnos. Tādēļ oratorijas vēstījums izstāstīts bērna acīm – mēs it kā nododam viņam, ko esam pieredzējuši, kam bijuši liecinieki. Bērni taču arī tur bija kopā ar vecākiem, skatījās pa logiem vai ielās. Sava vēsture jāzina, jāatceras un jānovērtē,” uzsvērusi režisore Leokādija Dabužinskaite, atzīstot, ka oratorija rada spēcīgu pārdzīvojumu, bet mūzika ir gaiša un cerīga.
“Ticu, ka katrs klausītājs nāks ar saviem pārdzīvojumiem – vecāki ļaudis ar atmiņām, jaunā paaudze ar vēlēšanos pieredzēt savu vecāku un vecvecāku emocijas. (..) Esmu pateicīgs tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri tolaik nepalika mājās, bet devās cīnīties, atbrīvot savu valsti un izcīnīt nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot brīvībā, sapņot brīvībā un veidot savu nākotni brīvībā,” piebildis Ešenvalds.
Pēc pirmizrādes Kauņā oratorijas “13” uzvedums apceļos arī citas Lietuvas pilsētas – Viļņu, Klaipēdu, Panevēžu, Marijampoli un Alītu, bet nākamgad un aiznākamgad to paredzēts atkārtot, sagaidot 13.janvāri, kad Lietuvā piemin Brīvības aizstāvju dienu.
Šogad aprit 31 gads kopš brīža, kad, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Toreiz karaspēks ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Augstākās Padomes ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Reklāma