LIZDA izlemj tomēr sākt pedagogu beztermiņa streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ārkārtas sēdē šovakar nolēmusi tomēr 19.septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu, aģentūrai LETA sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.

“Par skolotāju darba slodzēm LIZDA centusies rast risinājumu jau no 2016.gada, un šos lēmumus ir bijis iespējams pieņemt ātrāk, tostarp gan līdz piketam, gan līdz streika procedūras uzsākšanai,” sacīja Vanaga.

Vanaga norādīja, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.

“Nevaram samierināties ar izstrādāto IZM piedāvājumu, kas aptver tikai daļu pedagogu. Protams, arī fiskālais piedāvājums ir vilinošs, tomēr šai situācijai ir vairāki riska momenti, tostarp iespējamais haoss, kas varētu rasties, pirmsskolas pedagogiem izvēloties iet strādāt uz sākumskolām, vai profesionālās un interešu izglītības pedagogiem izvēloties darbu vispārējās izglītības iestādēs,” sacīja Vanaga.

Vienlaikus Vanaga norādīja, ka nav izvērtēti visi iespējamie riski IZM piedāvājumā, jo to ir pārāk daudz.

“Mums ir svarīga solidaritāte un kopēja nostāja. Šobrīd ir izvirzītas prasības par noteiktiem jautājumiem, un pēkšņi pārmesties uz citiem jautājumiem arodbiedrībai nav pieņemami,” sacīja Vanaga.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien, 15.septembrī paredzēts turpināt sarunas starp LIZDA un valdību veidojošajām koalīcijas partijām.

Vanaga jau iepriekš norādījusi, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) iepriekš uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojusies par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

Iepriekš jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Viena no arodbiedrības prasībām ir “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.