uldis.dobelis
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) lūdz sabiedrības iesaisti, lai noskaidrotu saziņas vietnē “Whatsapp” daudzkārt pārpublicēta video autoru, kura filmētajos kadros redzams, kā kāds vīrietis diennakts tumšajā laikā ilgstoši, braucot nopakaļ ar automašīnu, trenc pusaugu lāci pa meža ceļu.
Pārvaldē vērsa uzmanību, ka šī ir apzināta dzīvnieka traucēšana, par ko piemērojams administratīvais sods, vēsta Latvijas Sabiedriskie mediji.
Video ilgst divarpus minūtes, kurā skaidri redzams, ka pakaļdzīšanās notiek uz maza meža ceļa pierobežā, par ko liecina video manāmā dzeltenā zīme.
Tas nozīmē, ka lācis ir atradies savā dabiskajā teritorijā, kurā tā traucēšana ir kategoriski aizliegta.
“Speciālistu ieskatā šī nav vienkārša traucēšana, bet jau vardarbīga rīcība. Lācis nav spējīgs ilgstoši skriet. Turklāt šajā brīdī, kad lāči gatavojas ziemas guļai, tiem svarīgi ir uzkrāt, nevis patērēt enerģijas rezerves. Līdz ar to ilgāka pakaļdzīšanās lācim varētu beigties pat ar nopietnām veselības problēmām,” uzsvēra Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, norādot, ka “šajā gadījumā ir radīta arī potenciāli bīstama situācija sabiedrībai. Proti, gadījumā, ja pretim nāktu vai ar velo brauktu kāds cilvēks, būtu garantēta ļoti bīstama sadursme”.
“Ja kādam ir informācija par šī video autoru un/vai automašīnas šoferi, lūdzam ziņot, rakstot uz e-pastu: pasts@daba.gov.lv vai zvanot pa tālruni 67509545,” informēja DAP.
DAP direktore Gita Strode komentēja: “Video redzams, ka trenkāts tiek pusaugu lācis. Diennakts tumšajā laikā automašīnas starmešu gaisma tam radījusi maldīgu efektu, it kā tas skrietu pa garu, izgaismotu tuneli. Par laimi, lāci izglāba ceļa līkums, ļaujot tam apjaust, ka no šī tuneļa var tikt ārā, paskrienot sāņus nost no ceļa.”
Pārvaldē arī atgādināja, ka ka brūnais lācis (Ursos arctos) ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropā un saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt līdz 700 eiro sodu.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā tās ilgstoši bija ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
Reklāma