Telpas jāvēdina arī ziemā, bet iedzīvotājiem ir dažādi paradumi, lai ieelpotu svaigu gaisu, liecina “Mēness aptiekas” rīkotās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 2% iedzīvotāju atzinuši, ka aukstajā gadalaikā telpas vispār nevēdina, bet vispopulārāk ir svaigu gaisu telpās ielaist tikai no rīta un vakarā – aptaujā izvēloties vairākas atbildes, šādu variantu apstiprināja 28% respondentu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) pavasarī apstiprināja Covid-19 izplatību aerosola veidā, un tas nozīmē, ka ar telpu vēdināšanu saistītie jautājumi ir ieguvuši lielāku svarīgumu, nekā sadzīvē joprojām vērojams.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tikai nedaudz mazāk – 26% aptaujāto norādīja, ka logu atver pāris reizes dienā uz dažām minūtēm, un šāda metode populārākā ir 18-29 gadus jauno cilvēku vidū, bet vismazāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 60-74 gadiem. 23% no aptaujātajiem par šo jautājumu īpaši nedomā, logu atver tikai dažreiz. Savukārt 21% respondentu telpas vienmēr izvēdina tieši no rīta, bet 20% mazliet pavērtu logu tur vaļā arī ziemā.

Rīta un vakara vēdināšana populārākā ir 60-74 gadu vecuma grupā, kurā to izvēlējušies 34%. Arī 40-49 gadu vecuma grupā šī izvēle bijusi gandrīz vienlīdz populāra – 32% šīs grupas respondentu apstiprināja, ka telpas vēdina no rīta un vakarā. Šī metode pieņemamākā ir Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji, un katrā no šīm grupām rīta un vakara vēdināšanu kā populārāko atzīmējuši 30% respondentu. Reizē arī Rīgā vismazāk – tikai 17% respondentu norādījuši, ka par vēdināšanu nedomā vispār. Telpu vēdināšanas jautājums visneaktuālākais izrādījies Latgalē, kur 31% respondentu atbildējuši, ka nedomā par telpu vēdināšanu.

“Vēdināt telpas ir svarīgi arī aukstajā laikā, turklāt logu vai balkona durvis vajadzētu uz 10 minūtēm atvērt pilnībā – puspavērtā stāvoklī gaisa pieplūde nebūs pietiekami laba. Telpās, aizvietojot piesārņoto gaisu, svaigam gaisam būtu jāienāk reizi divās stundās. Vēdinātās telpās organisms saņems vairāk skābekļa, kas nozīmīgi visām paaudzēm, īpaši tiem, kuriem ir paaugstināta smadzeņu noslodze – jāmācās, jāstrādā. Pieejami pētījumi, kas liecina, ka, atrodoties vidē, kur CO2 līmenis ir virs 1500 ppm, cilvēka kognitīvās spējas samazinās divas reizes. Vēdināšana svarīga arī svētku reizēs, kad vienā telpā ilgstoši uzturas vairāki ģimenes locekļi. Skābekļa trūkums telpās veicina sliktu pašsajūtu un arī dažādas slimības – var sākt sāpēt galva, rasties nogurums, saasināties alerģijas,” atgādina ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā Ingars Burlaks.

„Svaigs gaiss telpās mazinās arī kondensāta veidošanos, kas savukārt veicina pelēšanu. Pasaules veselības organizācija ir uzsvērusi, ka intensīva telpu vēdināšana būtiski samazina risku inficēties ar lipīgo Covid-19 vīrusu. Infekcija izplatās aerosolu pilienu ceļā, aerosola daļiņas, uz kurām vīruss atrodas, ir ārkārtīgi mazas, neredzamas, un tās gaisā spēj palikt pat vairākas stundas. Vēdināšanai ir liela nozīme īpaši sabiedriskās vietās, izglītības, atpūtas, izklaides, sporta treniņu un sacensību u.c. Daudzās šādās vietās aizvadītā gada laikā ir modernizētas ventilācijas sistēmas, bet speciālisti uzsver, ka arī tur, ja vien ir iespēja, vajadzētu vēdināt telpas, ielaižot svaigu gaisu pa logiem vai durvīm. Svarīgi telpās ir arī uzturēt atbilstošu mitrumu, jo pārāk sauss gaiss sausina ādu,” vērš uzmanību „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Ja gaisa apmaiņa telpās ir laba, tad no telpas tiek izvadīta ne vien tur uzkrājusies ogļskābā gāze, bet arī aerosoli ar iespējamajām vīrusa daļiņām. Speciālisti uzsver, ka telpu vēdināšana līdztekus ar roku mazgāšanu, sejas masku nēsāšanu, distances ievērošanu ikdienā ir viena no obligātajām rīcībām, lai iespējami mazinātu risku inficēties ar Covid-19 un telpu vēdināšanai ikdienā būtu jāpievērš lielāka uzmanība, par to nepiemirstot arī tad, kad āra gaisa temperatūra ir zem nulles.

Reprezentatīva „Mēness aptieka” iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” veikta, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.