Mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no aprīļa būs ārkārtējā situācija 230 pagastos

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

A un B aizsardzības zonā būs aizliegta koku ciršana, bet C aizsardzības zonā būs aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

Ministrijā skaidro, ka koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai terpēni nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas.

Vienlaikus mizgraužu bojājumu ierobežošanai ir noteikti aizsardzības pasākumi visās aizsardzības zonās, kas nosaka, ka, saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tāpat piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi, kuru ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, bet citos mežos – VMD.

ZM arī norāda, lai nodrošinātu nekavējošu pasākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, VMD apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

Savukārt, ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai kādā no aizsardzības zonām un koku ciršana atbilstoši rīkojumam ir aizliegta, VMD 10 dienu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās izdos lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku.

Tāpat ZM informē, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst A, B un C aizsardzības zonā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte atbilstoši VMD sanitārajam atzinumam, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu koku sugu kokus.

VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniegs pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

Savukārt, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nebūs jāsniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.

Jau ziņots, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidroja, ka visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē – Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados – un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.

Purs skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.