Mūžībā devies arhitekts Jānis Grundbergs

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka 2026. gada 17. janvārī Mūžībā devies mūsu kolēģis, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Būvvaldes arhitekts Jānis Grundbergs. Atvadīšanās notiks ceturtdien, 22. janvārī pulksten 14 Durbes baznīcā, sociālajā tīklā “Facebook” vēsta Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

J. Grundbergs dzimis 1960. gada 9. oktobrī. Absolvējis Durbes vidusskolu un Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu. Savu profesionālo mūžu viņš veltīja darbam pašvaldībā, ieņemot atbildīgus amatus: bijis Liepājas rajona galvenais arhitekts, Liepājas rajona apvienotās būvvaldes, vēlāk Liepājas reģiona novadu būvvaldes galvenais arhitekts, Pāvilostas novada un Durbes novada būvvaldes vadītājs, un Dienvidkurzemes novada būvvaldes Arhitektūras un Plānošanas daļas vadītājs.
Darba mūža laikā J. Grundbergs izskatījis un akceptējis tūkstošiem būvniecības ieceru Dienvidkurzemes novada pilsētās un pagastos, piedalījies vairāku teritorijas plānojumu izstrādē, kā arī konsultējis dažāda līmeņa valsts institūcijas ar būvniecību saistīto normatīvo aktu izstrādē. Viņš bija ļoti erudīts, zinošs un radošs arhitektūras jomas speciālists. Ar savu gudro un tālredzīgo arhitektūras redzējumu Jānis akceptējis būvniecības ieceres, kas saņēmušas Latvijas Arhitektūras balvas 2019. un 2025. gadā.

Dienvidkurzemes novada pasvaldība Jāni atcerēsies kā pašvaldības arhitektu ar augstām profesionālām prasībām, kurš patiesi priecājās par citu arhitektu radošajām veiksmēm. Ikdienā viņš bija sirsnīgs un izpalīdzīgs kolēģis ar īpašu humora izjūtu. Taču neraugoties uz humora “melnumu”, Jānis necentās nevienu aizvainot, bet gan norādīt uz izjokojamā unikalitāti. Daudzu gadu garumā viņš bija viens no mūsu iestādes balstiem – profesionāls un mērķtiecīgs darbinieks. Viņam patiesi rūpēja cilvēki – gan darbs, gan kolektīva labsajūta. Viņš prata iedrošināt, uzklausīt un vienot.

“Jānis bija latvietis, savas valsts un mazās Durbes patriots,” tā savu kolēģi raksturo Būvvaldē strādājošie. Viņš vienmēr atcerējās un godināja latviešu leģionārus. Lepojās ar savām valodu zināšanām un ar ne latviski runājošiem zemes īpašniekiem būvniecības prasības prata pārrunāt gan vācu, gan angļu valodā.

Ārpus darba J. Grundbergu interesēja dārzkopība. Pavasaros viņš sprieda, cik dziļi stādīt tomātus un cik lapas drīkst nogriezt, rudenī domāja par burkānu un kartupeļu novākšanu, kā arī par tēva stādīto koku, krūmu un rožu atjaunošanu. Viņš ļoti mīlēja klasisko mūziku, teātri un mākslu. Ar mirdzošām acīm stāstīja par apmeklētajiem koncertiem, teātra izrādēm un jauniegūtajām vecmeistaru gleznām. Jānis bija arī gardēdis, izsmalcinātu ēdienu un dzērienu cienītājs un pazinējs, kuram patika dalīties ar paša pārbaudītām receptēm.

Portāls “ReKurZeme” izsaka līdzjūtību J. Grundberga tuviniekiem.