Mūžībā devusies “Goda grobiņniece”, skolotāja Mirdza Gūža

Nepilnu pusgadu pirms savas 90. dzimšanas dienas Mūžībā devusies Grobiņas latviešu valodas un literatūras skolotāja, “Goda grobiņniece” Mirdza Gūža (1932.28.06-2022.10.01).

Ievadīdama literārajā pasaulē savus skolēnus, skolotāja Gūža arī pati vienmēr ir atradusi laiku literārajai jaunradei. Savu pirmo stāstu par runcīti, kas tomēr izrādījās kaķenīte, viņa uzrakstījusi jau pirmajā klasītē, taču lielāko daļu mūža veltījusi ne savai, bet savu skolēnu radošajai attīstībai. Tāpēc pirmā dzejoļu grāmata “Likteņvēju šūpolēs”, veltījums vīram Žanim, skolotājai Gūžai ar pseidonīmu Daiga Dzilna iznāca tikai 79 gadu vecumā, vēsta Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Izaugusi Tāšos kā jaunākā meita sešu bērnu ģimenē, M. Gūža kopā ar vīru Žani izaudzinājusi piecus dēlus un priecājusies par katru, kas dzima nākamajās paaudzēs. Par savējiem vienmēr saukusi arī savu dēlu audžubērnus. Savējie viņai vienmēr bijuši svarīgi. Skolotājai vienmēr raksturīga bijusi pieķeršanās labiem cilvēkiem, kādu viņas dzīvē bijis daudz.

Skolotājas mazajā divistabu dzīvoklītī Grobiņā, kur mitinājās visa kuplā ģimene, katru nedēļu nāca kopā jaunie rakstītāji, virpināja savus tekstus, skolotāja rakstīja kopā ar visiem. Pēc tam katrs savu uzrakstīto lasīja un visi kopā analizēja. Ne viens vien no viņiem aizgāja pa literatūras ceļu. Un skolā literatūra bija jāzina arī tiem, kam tā ne īpaši interesēja. To, ka pie Gūžas stundas nebūs nekāda vieglā izklaide, zināja visi, kas pie viņas mācījās. Toties vēlāk dzīvē varēja teikt paldies par to, ka, pateicoties skolotājai Gūžai, ir bijusi iespēja tikties un diskutēt ar pazīstamiem literātiem, ka ekskursijās būts slavenu rakstnieku un dzejnieku dzimtajās mājās un izstaigātas viņu bērnības vietas, kas devušas iedvesmu tālākajiem literārajiem darbiem.

Staigājoša enciklopēdija – arī tā dēvēta skolotāja Gūža. Un, ja viņa ko ieņēma galvā, tad gāja uz savu mērķi. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem sākusi apzināt liecības par novadnieci, rakstnieci Zentu Mauriņu un pētījusi viņas dzīvi un daiļradi, kā arī pavisam privātas dzīves nianses, skolotāja Gūža pirms 24 gadiem bijušajā Grobiņas pasta ēkā Lielajā ielā 84, izveidoja muzejtelpu – piemiņas istabas dižajai personībai.

Kopš studentu gadiem iemīļojusi ceļošanu, skolotāja izmantoja katru iespēju, lai pabūtu, kur vēl nav būts, pat ja tas saistījās ar drošības riskiem. Tomēr vienmēr tikusi cauri sveikā, jo sargeņģelis vienmēr stāvējis klāt.