No smaganu asiņošanas līdz kariesam – kā savlaicīgi novērst zobu problēmas

Sāpes, smaganu asiņošana vai nepatīkama elpa nav tikai ikdienišķi traucēkļi – tie bieži ir pirmie signāli, ka mutes dobumam nepieciešama ārstēšana. Šie simptomi var liecināt par smaganu iekaisumu, kariesu un citām nopietnām mutes veselības problēmām, kuras, laikus neārstējot, var novest pie sarežģītām un dārgām sekām. Šajā rakstā uzzināsiet, kā laicīgi atpazīt mutes dobuma problēmas, kā noteikt, vai draud smaganu iekaisums vai zobu kariess, un, pats galvenais – kā rīkoties, lai, saskaroties ar mutes veselības problēmām, situācija nepasliktinātos.

Kā atpazīt smaganu iekaisumu?

Smaganu iekaisums jeb gingivīts ir mutes dobuma gļotādas saslimšana, kas parasti attīstās nemanāmi. Tomēr ir vairāki simptomi un riska faktori, kas var palīdzēt laikus pamanīt problēmu un novērst tās saasināšanos.

Simptomi, kas var liecināt par smaganu iekaisumu:

● Pietūkušas vai sāpīgas smaganas. Smaganu pietūkums un sāpes parasti var būt novērojamas smaganu iekaisuma pirmajā stadijā.

● Smaganu asiņošana, tīrot zobus vai ēdot. Pat neliela smaganu asiņošana var liecināt par smaganu iekaisumu.

● Sarkanas vai tumši rozā smaganas. Veselām smaganām jābūt gaiši rozā krāsā, savukārt iekaisušas smaganas kļūst tumšākas.

● Slikta elpa vai slikta garša mutē. Nepatīkamu aromātu mutes dobumā var radīt pastiprināta baktēriju uzkrāšanās.

● Smaganu atkāpšanās. Ja zobu kakliņi kļūst arvien redzamāki, tas ir nopietns rādītājs, ka smaganu iekaisums progresē.

Riska faktori, kas var saasināt smaganu iekaisumu:

● Nepietiekama mutes dobuma higiēna. Neregulāra un nepietiekama mutes dobuma higiēna, t. sk. neregulāra zobu tīrīšana un zobu diega nelietošana veicina aplikuma uzkrāšanos uz zobu un smaganu virsmas.

● Smēķēšana. Šis kaitīgais ieragums apgrūtina asinsriti smaganās un kavē smaganu atjaunošanos.

● Hormonālās izmaiņas. Piemēram, grūtniecības vai pubertātes laikā smaganas var kļūt jutīgākas.

● Neveselīgs un nesabalansēts uzturs. Vitamīnu, īpaši C vitamīna trūkums uzturā var vājināt smaganu veselību, kas var novest pie saslimšanām.

● Hroniskas slimības un medikamenti. Dažādas hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts, kā arī dažādi medikamenti var veicināt mutes dobuma sausumu.

Kariesa rašanās – kas to izraisa?

Kariesa rašanās un attīstība ir sarežģīts process, kurā liela loma ir baktērijām, cukuram un aplikumam. Lai gan sākotnēji kariess var likties pavisam nekaitīgs, neārstēts kariess var novest pie sāpēm, infekcijām un pat zobu zaudēšanas.

Zobu kariess rodas, kad uz zobu virsmas ilgstoši uzkrājas aplikums – lipīga baktēriju masa, kas veidojas no pārtikas atliekām, īpaši no cukura. Šīs baktērijas barojas ar cukuriem un izdala skābes, kas pakāpeniski bojā zobu emalju jeb zobu ārējo aizsargslāni. Kariesa veidošanās process soli pa solim:

1. Aplikuma veidošanās – ja zobi netiek regulāri un rūpīgi tīrīti, uz tiem uzkrājas aplikums.
2. Baktēriju iedarbība – aplikumā esošās baktērijas sadala cukurus no pārtikas un izdala skābes.
3. Emaljas bojāšanās – skābes ”uzbrūk” zobu emaljai, padarot to porainu un vājāku.
4. Dobuma veidošanās – ja bojājums netiek apturēts, emalja sabrūk un veidojas caurums zobā jeb kariess.

Ikdienas zobu kopšana – pirmais aizsardzības solis

Vesels smaids sākas ar kvalitatīvu ikdienas zobu kopšanu. Zobu kopšanai ir ne tikai estētiska nozīme, bet tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu dažādas mutes dobuma veselības problēmas, kā zobu kariess un smaganu iekaisums. Kvalitatīvas ikdienas zobu kopšanas pamats ir pareiza zobu tīrīšanas tehnika un piemērotu zobu kopšanas līdzekļu izvēle.

Kā pareizi tīrīt zobus?

Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā – no rīta un vakarā, pirms gulētiešanas. Zobārsti bieži iesaka izmantot mīkstu vai vidēji cietu zobu birsti, jo pārāk cietas birste var bojāt smaganas un zobu emalju, savukārt pārāk mīkstas birste var nebūt efektīva aplikuma noņemšanā. Lai ar zobu birsti rūpīgi notīrītu visas zobu virsmas, smaganas, kā arī mēli, tīrīšanai jāilgst vismaz divas minūtes. Lai nebojātu smaganas un zobu emalju, ļoti svarīgi ir ievērot pareizu tīrīšanas tehniku – veikt apļveida kustības, zobu turot aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganām.

Kā izvēlēties piemērotus zobu kopšanas līdzekļus?

Pareiza zobu tīrīšana ietver sevī ne tikai piemērotas zobu birstes izvēli un pareizas tehnikas ievērošanu, bet arī piemērotas zobu pastas un papildus higiēnas līdzekļu lietošanu. Šie produkti var palīdzēt ne tikai uzturēt zobu veselību, bet arī risināt specifiskas mutes dobuma problēmas, piemēram, nepatīkamu elpu.

Zobu pastai jāsatur fluors atbilstošā koncentrācijā tāpēc, ka tas palīdz stiprināt zobu emalju, novēršot zobu bojājumus un samazinot zobu kariesa risku. Tāpat zobu pastu var izvēlēties atkarībā no individuālajām vajadzībām, piemēram, balinošu zobu pastu, zobu pastu emaljas aizsardzībai vai zobu pastu jutīgiem zobiem.

Papildu zobu pastai ieteicams lietot arī zobu diegu vai starpzobu birstītes. Zobu diegs un starpzobu birstītes paredzētas, lai iztīrītu vietas starp zobiem, kur zobu birste nevar iekļūt, tādējādi novēršot baktēriju vairošanos un smaganu slimības.

Zobārsta nozīme profilaksē

Regulāras vizītes pie zobārsta ir viens no svarīgākajiem soļiem, lai saglabātu labu mutes dobuma veselību ilgtermiņā. Pat, ja nav sūdzību, zobārsts jāapmeklē vismaz divas reizes gadā, jo tikai tā ir iespējams savlaicīgi atklāt problēmas, pirms tās rada sāpes un tām nepieciešama sarežģīta, laikietilpīga un dārga ārstēšana. Tikpat svarīgi ir vismaz vienu reizi gadā doties pie zobu higiēnista, kas veiks profesionālu mutes dobuma higiēnu jeb palīdzēs noņemt aplikumu un zobakmeni, kuru nav iespējams noņemt mājas apstākļos.

Jo ātrāk rīkosieties, jo vieglāk būs novērst problēmas! Ieplānojiet savu regulāro vizīti Apines zobārstniecības klīnikā jau tūlīt – Jūs un Jūsu smaids to ir pelnījis!