uldis.dobelis
Trešdien pulksten 18.30 Oskara Kalpaka vidusskolas zālē Liepājas Ziemeļu priekšpilsētas aktīvākie iedzīvotāji rīkos diskusiju par Liepājas Ilgtspējīgās industrijas centra izveidi Laumas mikrorajonā, aģentūru LETA informēja iedzīvotāju pārstāve Kristīne Dzelme.
Diskusijā aicināti piedalīties Liepājas domes deputātus, un Saeimas deputātus no Kurzemes, kuri ir liepājnieki.
Dzelme skaidro, ka liepājnieku bažas un jautājums ir par to, kāpēc bez jebkāda zinātniska pētījuma un Stratēģiskās ietekmes uz vidi izpētes tiek slēgtas vienošanās par šāda Liepājas Ilgtspējīgās industrijas centra izveidi tieši līdzās otram lielākajam dzīvojamam masīvam pilsētā, kurā dzīvo 15 706 iedzīvotāju. Mikrorajonā atrodas arī divas vidusskolas, pieci bērnudārzi, Rīgas Stradiņu universitātes Liepājas filiāle, Liepājas Valsts tehnikums, viena bibliotēka, kā arī vairāki paaugstinātas bīstamības uzņēmumi.
Patlaban ir notikusi sākotnējā sabiedriskā apsriešana par “zaļā” ūdeņraža un “zaļā” amonjaka ražošanu. Pēc sabiedriskās apspriešanas Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) ir nosūtīts 3197 liepājnieku parakstīts iesniegums, kurā pausti vērā ņemami fakti, tostarp ekoloģiskie par Baltijas jūru, kā arī norādīts, ka likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” noteikts, ka paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.
Patlaban VPVB izsniedzis SIA “CIS Liepāja”, ka “zaļā” ūdeņraža un “zaļā” amonjaka ražošanai programmu IVN izstrādei.
Gadījumā, ja šāds centrs tiks uzcelts, tad “zaļā” ūdeņraža un “zaļā” amonjaka ražošana atradīsies aptuveni 170 metru attālumā no tuvākās daudzdzīvokļu mājas, un aptuveni 300 metru attālumā no lielākās mikrorajona vidusskolas, kurā mācās 871 skolēns. Otrs uzņēmums, “NORSAF” (kādreizējais nosaukums SIA “GI Termināls”), kur paredzēts ražot ilgtspējīgas aviācijas degvielas SAF, gan eSAF degvielu, kurā daļa būšot nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas, atradīsies aptuveni 10 metru attālumā no Ventspils ielas tuvākās dzīvojamās mājas, un aptuveni 300 metru attālumā no Liepājas Valsts tehnikuma. Tāpat minētais uzņēmums paredzējis izveidot CO2 eksporta termināli – rūpniecībā un enerģētikā emitētā un savāktā oglekļa dioksīda uzglabāšanu un transportēšanu, osta teritorijā, netālu no ūdeņraža un amonjaka ražotnes.
Centrā paredzēts izvietot arī atkrastes vēja atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli, izveidojot infrastruktūru vēja parku būvniecībai Baltijas jūrā un lielgabarīta konstrukciju ražotņu izvietošanai. Uzņēmumi, kuri realizētu projektu “Van Oord”, “Euroports” un “Smulders”.
Liepājnieku bažas ir arī par teritoriju starp Krūmu 65, 65A,72, 74; Jūrklanes ielu 2 un O.Kalpaka ielu, 9,28 ha lielo platību, kur lokālplānojuma procedūrā 2021.gadā jaukta apbūves teritorija tika “nogrozīta” uz rūpniecisko ražošanas teritoriju, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem par to, ka mikrorajons zaudēs zaļu teritoriju līdzās mājām. Līdz ar to, patlaban, Šķēdes ielas daudzdzīvokļu namu tiešā tuvumā var veidot vēl vienu jaunu rūpnieciskās ražošanas kompleksu.
Aplūkojot karti, kura pievienota Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatā saistībā ar Krūmu 65, 65A,72, 74; Jūrklanes ielu 2 lokālplānojumu, varam secināt, ka pašvaldība faktiski ar savu rīcību ilgstoši atbalsta Liepājas otra lielākā mikrorajona pārvēršanu par dāžadu līmeņu piesārņojošo darbību teritoriju, nerēķinoties ar savu iedzīvotāju dzīvesvides kvalitāti, bet pārvēršot mikrorajonu par eksperimentālu darbnīcu.
Dzelme vaicā, ka sabiedrība nav pret inovācijām, bet rūpniecība jābūvē ārpus blīvi apdzīvotām vietām, pretējā gadījumā, kāpēc gan šāda centra būvniecība nevarētu tikt realizēta kādreizējā zvejnieku kolhoza “Boļševika” teritorijā.
Savukārt stāsti par pilsētas konkurētspēju, attīstot ražošanu, būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi, ņemot vērā, ka pašlaik tik bieži piesauktās 25 uzceltās rūpnīcas septiņu gadu laikā nav nesušas tik apjomīgu pienesumu pašvaldības budžetam, lai pašvaldībai nebūtu jālūdz dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Proti, 15 759 209 eiro jeb 6,4% 2025.gadā, otra lielakā dotācija un 13 918 098 eiro jeb 6,3% 2024.gadā, piebilst Dzelme.
Foto – Uldis Dobelis
Reklāma