Ostu pārvaldības reformu paredzēts attiecināt galvenokārt uz Rīgas un Ventspils ostām

Ostu pārvaldības reformu plānots attiecināt galvenokārt uz Rīgas un Ventspils ostām, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotājā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien atbalstīja valdībā.

SM norāda, ka pēc ilgstošām diskusijām ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām.

Savukārt Liepājas Speciālā ekonomiskā zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035.gada 31.decembra.

Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot Liepājas SEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju.

Reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.

Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē.

Vienlaikus paredzēts mainīt mazo ostu pārvaldības modeli, atvieglojot un optimizējot to, samazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju mazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.

SM kā galvenos reformas ieguvumus min ostu depolitizāciju, profesionālu pārvaldību, pašvaldību iesaisti lēmumu pieņemšanā, īpašumu nodalīšanu un iespēju īpašniekiem attīstīt industriālos objektus pie ostām.

Plānots, ka Rīgas un Ventspils ostu padomes veidotu četri locekļi – divi pārstāvji no valsts – pa vienam no SM un EM, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Vienlaikus plānots, ka mērķtiecīgākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai ostu pārvaldē tiks veidota sadarbības padome, kurā strādātu būtiskākie ostas darbības partneri, iekļaujot tajā stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvjus un citus ostu stratēģiskos sadarbības partnerus.

Tāpat ostu pārvalžu resursu efektīvai izmantošanai reforma paredz konsolidēt vairākas ostu aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā. Šīs aktivitātes var ietvert, piemēram, loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus un citus ostām nepieciešamus pakalpojumus.

Savukārt reformā paredzēto robežu nodalīšanas mērķis ir veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas ostas pamatfunkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Ministrijas ieskatā, šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību.

Vienlaikus Ostu pārvaldības reformas kontekstā tiek pārskatīta arī mazās ostas pārvaldības struktūra, lai to padarītu efektīvāku un funkcionālāku. Reformas laikā plānots samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu no līdzšinējiem desmit uz maksimāli pieciem locekļiem, tādējādi ekonomējot līdzekļus, nodrošinot sabalansētu pārstāvniecību un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu. Izmaksu mazināšanas nolūkos arī atlīdzības apmērs valdes locekļiem būtu samazināms, bet tas risināms secīgi izmaiņām Ostu likumā, veicot grozījumus MK noteikumos.

LETA jau ziņoja, ka SM pērn jūlija beigās saskaņošanai virzīja attiecīgo informatīvo ziņojumu, atsakoties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Tomēr informatīvajā ziņojumā tika saņemti vairāki iebildumi gan no EM, gan no iesaistītajām pusēm saistībā ar pārvaldības jautājumiem, tādēļ informatīvais ziņojums ilgstoši netika saskaņots un notika pārrunas.

2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.

Foto – Aigars Prūsis