Eiropas Savienībai (ES) un NATO ceturtdienas vakarā ir jāvienojas par visstingrākajām iespējamām sankcijām pret Krieviju, tostarp par atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas “SWIFT”, jo pretējā gadījumā no Krievijas var sagaidīt rīcību ar vēl nopietnākām sekām vai pat katastrofu, sociālajos tīklos šādu nostāju pauž Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ziņu aģentūra “Reuters” šodien vēsta, ka Eiropas Savienība (ES), visticamāk, neizslēgs Krieviju no “SWIFT” saistībā ar Maskavas uzbrukumu Ukrainai, vēsta LETA.
Krievijas izslēgšanu no “SWIFT” atbalsta Baltijas valstu diplomāti, un arī Čehijas prezidents Milošs Zemans atbalstījis šādas rīcības iekļaušanu jaunajā sankciju paketē, taču “Reuters” norāda, ka citas valstis šādam solim vēl nav gatavas.
Neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.
Reklāma