Par gada gliemi iecelta Atlantijas maktrgliemene

Latvijas Malakologu biedrība par 2026. gada gliemi iecēlusi Atlantijas maktrgliemeni (Rangia cuneata), aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvis Arturs Stalažs.

Pēdējos trīs gadus par gada gliemi bija izraudzītas sauszemes gliemežu sugas, tāpēc tagad atkal kārta ūdens videi. Atlantijas maktrgliemene Baltijas jūrā ir sveša suga, kas nu jau kļuvusi invazīva. Šo sugu nominējot par “Gada gliemi 2026”, malakologi vēlas vērst uzmanību svešajām un invazīvajām sugām Baltijas jūrā.

Stalažs skaidro, ka pēdējos gados ar vārdu “gliemji” sākts nekorekti runāt par kailgliemežiem. Patiesībā gliemji (Mollusca) ir viens no lielākajiem bezmugurkaulnieku tipiem un sugu skaita ziņā tā ir otrā lielākā dzīvnieku grupa pēc posmkājiem (Arthropoda). Latvijas teritorijā gliemju tips ir pārstāvēts vienīgi ar divām klasēm – gliemenēm (Bivalvia) un gliemežiem (Gastropoda). No visiem gliemjiem uz sauszemes dzīvo vienīgi gliemeži, bet pārējo gliemju klašu sugas dzīvo tikai ūdeņos. No citām gliemju tipa klasēm labāk pazīstami ir galvkāji (Cephalopoda), pie kuriem pieder kalmāri un astoņkāji. Savukārt malakoloģija ir zooloģijas apakšnozare, kas pēta gliemjus.

Baltijas jūrā ir ļoti zems sāļums, tāpēc Latvijas piekrastes ūdeņos sastopama tikai neliela jūrām raksturīgu gliemju sugu daudzveidība. No gliemenēm Baltijas jūrā Latvijas ūdeņos pašlaik sastopamas piecas vai sešas sugas, no tām apstiprinātas piecas sugas – Lamarka sirsniņgliemene (Cerastoderma glaucum, syn. Cerastoderma lamarckii), Baltijas plakangliemene (Macoma balthica), parastā ēdamgliemene (Mytilus trossulus), lielā smilšgliemene un Atlantijas maktrgliemene (Rangia cuneata). No tām vietējās sugas šajā reģionā ir Lamarka sirsniņgliemene, Baltijas plakangliemene un parastā ēdamgliemene, skaidro Stalažs.

Atlantijas maktrgliemenes, kuru dzimtie ūdeņi ir Atlantijas okeāna Meksikas līča piekraste, ir iesāļūdeņu suga, mīt galvenokārt vietās ar mīkstu, smilšainu un dūņainu grunti. Kā visas gliemenes, tās ir ūdens filtrētājas, barībā izmantojot sīkās aļģes un dažādas organiskās daļiņas. Stabili zemais sāļuma līmenis Baltijas jūrā ir ideāli apstākļi, kas var veicināt šo gliemeņu masveida savairošanos, tām sasniedzot vairākus simtus īpatņu uz kvadrātmetru. Šāds sāļuma līmenis ir īpaši nepieciešams kāpura un jauno gliemeņu stadijā.

Atkarībā no vides apstākļiem, šīm maktrgliemenēm čaulas var sasniegt līdz pat pieciem centimetriem, tās dzīvo daudzus gadus. Čaulas ir samērā biezas, izskata ziņā līdzinās Baltijas plakangliemenēm (Macoma balthica), bet tās ir nedaudz stūrainākas. Abu sugu čaulas viegli atšķirt, ja tās ir novietotas blakus. Maktrgliemeņu čaulām izteiktāki slēdzējzobi, čaulas virsma parasti raupjāka, lielākām gliemenēm tumšāka. Baltijas plakangliemenēm čaulas nav tik stūrainas, tās ir plānākas, krāsojuma ziņā gaišākas, biežāk baltas vai iesārtas.

Biedrība aicina dabas draugus pievērst uzmanību gliemenēm Baltijas jūrā un vietnē “Dabasdati.lv” ziņot gan par Atlantijas maktrgliemeņu novērojumiem, gan par citām gliemenēm.

Foto: G. Gabrāne