Par nelegālām izgāztuvēm maksā zemes īpašnieks

Reizē ar pavasari tuvojas “atkritumu sezona” – ar būvniecības un remontu darbu atsākšanos meža pļavās, privātīpašumos un uz pašvaldību zemes atkal parādīsies izgāzti celtniecības atkritumi, par kuru novākšanu būs jāmaksā zemes īpašniekiem.

Pēdējos gados pieaug dabas resursu nodokļa likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu – savulaik no 50 eiro 2021. gadā pieauga līdz 65 eiro, tad 80 eiro

2022. gadā, un 95 eiro par tonnu būs 2023. gadā. Iedzīvotāji šo pieaugumu ļoti nejuta, jo sadzīves atkritumu poligonos pieaug šķirošanas apjoms, un tas samazina sadārdzinājumu. Toties celtniecības atkritumu jomā izmaksas ļoti pieauga – lai arī šos atkritumus var šķirot un pārstrādāt, ir gadījumi, kad vienkārši izgāž mežā vai kādā nomalē, jo tad nevajag maksāt. Tomēr kāds vienmēr par to samaksā – ja neatradīs vainīgo, tas varat būt arī jūs, ja esat zemes īpašnieks.

Dārdzība pieaug
Lielākā problēma, ko saskata būvuzņēmēji, ir nepārtraukti pieaugošās celtniecības atkritumu izvešanas izmaksas. “Viens konteiners agrāk maksāja 150 eiro, tagad jārēķinās ar 700 eiro par 14 kubikmetru konteineru. Tas tiešām ir dārgi. Būvgružu konteinerus turam bāzē, no mazajiem objektiem vedam uz vienu konteineru. Ja uz katru mazo objektu jāved konteiners, transports izmaksā dārgi un viss kopā veido lielu summu. Jādomā, kā taupīt,” uzsver Ainārs Marinsks, SIA “Kvintets M” valdes loceklis.

“Šis bizness ir ļoti dārgs. Olainē strādājot, ņēmām atkritumu konteineru no Rīgas, tur bija jāmaksā 180 eiro par konteineru. Bauskas novadā būvniecības atkritumu konteiners jau pagājušajā gadā bija dārgākais. No Rīgas pakalpojums ir lētāks nekā no SIA “Vides serviss”. Tā pati šīfera utilizācija – kad demontējām jumtu ēkai Zaļajā ielā, rēķins par to bija divi tūkstoši eiro. Un tad pretim ir tie, kas vienkārši nelegāli kaut kur izber,” sarūgtināts ir uzņēmuma SIA “Bensons Industry” vadītājs Dainis Bensons.

Pašu būvnieku lielākā cerība ir sagaidīt, ka būvniecības atkritumu pārstrāde būs plašāka. “Piemēram, akmensvati atkārtotai izmantošanai nekur nepārstrādā. Tas viss kaut kur jāatstāj. Kaut vai ražotāji pārstrādei paņemtu, bet nevienam nav interesanti. Var taču pārstrādāt beramajā vatē vai citādi. Varbūt tagad saistībā ar resursu ierobežojumiem šis jautājums būs aktuālāks,” vērtē A. Marinsks. Savukārt D. Bensons uzsver, ka tieši tāpēc Rīgā pakalpojums ir lētāks nekā lauku reģionos, ka tur lielu daļu būvniecības atkritumu pārstrādā.

Kas ir būvniecības atkritumi?
Par būvniecības atkritumiem sauc atkritumus, kas radīti būvniecības, renovācijas un ēku nojaukšanas rezultātā, tie ir arī pārpalikumi un bojātie materiāli, kas radīti celtniecības procesā, vai materiāli, kurus būvlaukumā izmanto īslaicīgi.
Būvniecības atkritumi, kas jānodod atsevišķi un kurus nedrīkst ievietot dalīto atkritumu un sadzīves atkritumu konteineros: betons, ķieģeļi, koksne, metāla izstrādājumi, ģipša paneļi, vecas tapetes, putuplasts un tā izstrādājumi, eļļas, ķimikālijas, apdares materiālu pārpalikumi, krāsu bundžas un citu apdares materiālu iepakojumi, jumta apdares materiāli u. tml.
Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vieni piemēslo, otri lamājas
Tie, kas apsaimnieko lielākās zemes platības, visskarbāk jūt atkritumu nozares nelegālo pusi – nelikumīgās izgāztuves. Tāda ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Stāsta uzņēmuma Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku meža iecirkņa mežkopis Monvids Strautiņš: “Līdz ar pavasari parādās gana daudz nelegālo izgāztuvju. Iecirknis ir vairākās pašvaldībās, aptver Iecavu, Vecumniekus, Birzgali, Tomi un Baldoni. Pagājušajā gadā no meža izvedām divas smago mašīnu kravas tikai ar būvgružiem. Mežā bija pieci lielie maisi ar šīferi. Daudzi maisi piebāzti ar celtniecības putām, rīģipša paliekām, profiliem, apmetuma gabaliem, noplēstām tapetēm.”

Bez būvniecības atkritumiem izgāž daudz sadzīves atkritumu, un traģiskākā situācija pēdējā laikā ir ar auto riepām.

Atkritumi rada dabas piesārņojumu un draudus dzīvniekiem un putniem. “Putuplastu putni knābā. Ir stikls, dzīvnieki sapinas stieplēs. Esmu atradis beigtu briedi, kas sapinies drātīs. Lapsām lielāko problēmu rada izmestās burkas – dzīvnieks iebāž galvu, iestrēgst un staigā, kamēr nomirst no bada. Un tad vēl sabiedrība – viena daļa mežu piemēslo, citi brauc un lamājās, ka neuzturam mežu kārtībā, viss esot piemēslots,” stāsta M. Strautiņš.

Maksājam jau mēs
Par visiem šiem gadījumiem it kā maksā “Latvijas Valsts meži”, bet realitātē – mēs, iedzīvotāji. Tas ir valsts uzņēmums, kuram daļu no peļņas var ieskaitīt valsts budžetā. Attiecīgi nauda, ko patērē atkritumu izvešanai, ir valsts budžetam zaudēta. Ja nevar noķert vainīgo, par izvešanu jāmaksā zemes īpašniekam.
“Pieķert atkritumu izgāzējus nav viegli. Maisos reizēm var atrast personu datus, kas saistīti ar atkritumiem. Tomēr, pat iegūstot šos datus, mēs neesam tiesību sargājošās iestādes, nevaram veikt pret šiem cilvēkiem darbības. Atliek konstatēt faktu, ziņot policijai un atkritumus savākt,” pauž M. Strautiņš.

“Būtībā tā ir attieksme pašiem pret sevi. Daļa sabiedrības domā: “Galvenais, ka no mana pagalma ārā, vienalga, kur pēc tam paliek!” Vieglāk ir aizvest un izgāzt mežā nekā samaksāt par atkritumu izvešanu,” sarūgtināts ir mežkopis.

Piemēram, Jelgavas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” aprēķinājusi, ka aptuveni 70 procenti no visiem publiskajā vidē pašvaldības savāktajiem atkritumiem ir iedzīvotāju un uzņēmumu nelegāli izliktie atkritumi, tostarp atkritumu maisi ar būvatkritumiem. Iestāde arī uzsver – jo vairāk nelegālo atkritumu, jo mazāk naudas pilsētas labiekārtošanai.

Sāpīgs lēmums
Pašvaldību policijas atskaitēs bieži parādās informācija par soda piemērošanu saistībā ar noteikumiem par aizliegumu piegružot un piesārņot novada teritoriju ar atkritumiem. Piemēram, Siguldas pašvaldības mājaslapā publicētajās pašvaldības policijas atskaitēs parādās, ka 2021. gadā pieņemti 77 lēmumi par administratīvā procesa sākšanu par atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpumiem. Tie saistīti arī ar celtniecības atkritumiem.

“Ir punkti, kur zinām, ka kāds mēģinās izmest celtniecības atkritumus. Tomēr jāsaprot – ja konstatēti atkritumi īpašumā un nevar atrast vainīgo personu, tad zemes īpašniekam uzliek pienākumu novākt atkritumus. Ja nākotnē izdodas noskaidrot vainīgo, tad var pieprasīt atmaksāt zaudējumus. Ja vainīgo neatrodam, ir sāpīgi, bet mums jāliek īpašniekam atkritumus savākt. Tas nozīmē, ka arī iedzīvotājiem jāsargā savs īpašums, lai neveiktu nelikumīgas darbības. Ir tiesības uzlikt kameras, arī mežos, kur ir īpašumi. Esam jau runājuši ar iedzīvotājiem, kad situācijā, ja ir piebraucamais ceļš, bet īpašums nav apdzīvots, vajag sarežģīt iebraukšanu, citādi īpašums pārvēršas par izgāztuvi,” stāsta Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis. Viņš vērtē, ka vajadzētu izvietot vēl vairāk videokameru, bet tas prasa finanses un attiecīgi ir novada vadības politiskās izšķiršanās jautājums.

Neatļauta prakse
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Vides serviss” speciālisti skaidro, ka par nelegālām celtniecības atkritumu izgāztuvēm regulāri maksā arī daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki.
“Ar celtniecības atkritumu nelegālām izgāztuvēm saskaramies katru nedēļu. Ik nedēļu kāds negodprātīgs iedzīvotājs pie ielu atkritumu konteineriem novieto celtniecības atkritumus. Ierasta, bet neatļauta prakse arī pie daudzdzīvokļu māju konteineriem – veic remontu dzīvoklī, bet būvniecības atkritumus novieto pie sadzīves atkritumu konteineriem vai samet iekšā. Par šiem atkritumiem maksā visi mājas iedzīvotāji, jo tos izved kā sadzīves atkritumus. Bieži vien būvniecības atkritumus iemet dalīto atkritumu konteineros, kas paredzēti kartonam, plēvei, PET pudelēm, un tad šos atkritumus savāc kā sadzīves atkritumus, par ko atkal visi mājas iedzīvotāji maksā. Ja izdodas pieķert negodprātīgos atkritumu izmetējus, ziņojam pašvaldības policijai,” informē SIA “Vides serviss”.

Kopumā uzņēmums 2021. gadā tālākai pārstrādei nodeva 1144 kubikmetrus būvniecības atkritumu.
No “Vides serviss” pārvaldītajiem namiem savākti 169,74 kubikmetri celtniecības atkritumu, kas pielikti pie konteineriem, un no citām vietām pilsētā – 111,9 kubikmetri. Kopumā celtniecības atkritumu īpatsvars no visas “Vides serviss” savākto atkritumu plūsmas veido 11,7 procentus.

Pat ar sodu var būt izdevīgāk
Pēc Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktā, sods par nelegālu atkritumu izbēršanu var sa-sniegt tūkstoš eiro fiziskai personai un 2800 eiro juridiskai personai. Tomēr, ja iepazīstas ar atkritumu izvešanas tarifu cenām, kļūst skaidrs, kāpēc daudzi izvēlas riskēt. Jāatzīmē, ka turpmāk visi minētie maksājumi ir ar pievienotās vērtības nodokli.

“Privātpersonas un juridiskas personas jauktus celtniecības atkritumus var nogādāt ar savu transportu “Vides serviss” dalīto atkritumu nodošanas laukumā. Samaksa par jauktu būvniecības atkritumu nodošanu ir 72,04 eiro par kubikmetru. Inertos būvniecības atkritumus, kas rodas ēku nojaukšanas dēļ – tīrus ķieģeļus, betonu, dzelzsbetonu – var nodot par zemāku cenu – 20,23 eiro kubikmetrā. Būvniecības atkritumu savākšanas un izvešanas izmaksas ar “Vides servisa” specializēto automašīnu veido 556,56 eiro par vienu pilnu septiņu kubikmetru tilpuma konteineru,” informē uzņēmumā.

Iespējams aizvest mazāku apjomu atkritumu, samaksājot 72,04 eiro par kubikmetru un 52,24 eiro par transportu. Pieņemot, ka veic istabas remontu par apmēram tūkstoš eiro, pat šis minimālais pakalpojums izmaksātu vairāk nekā simt eiro, samazinot būvnieka peļņu par šo summu vai palielinot pasūtīja izmaksas, veidojot apmēram desmit procentu no summas. Finansiāli izdevīgāk iznāk izmest atkritumus pie sadzīves atkritumiem vai riskēt izbērt kaut kur citur. Šādās situācijās atliek cerēt uz uzņēmēja vai pasūtītāja godaprātu vai zemes īpašnieku un pašvaldības policijas vērīgumu.

Šķirošana un pārstrāde
Lai samazinātu izmaksas un veicinātu efektīvu būvniecības atkritumu izmantošanu, aicina šķirot. Skaidro uzņēmumā SIA “Vides serviss”: “Lai būvniecības atkritumu izvešana būtu izdevīgāka, ir vairākas darbības, ko var veikt, lai samazinātu izmaksas. Tīros būvniecības atkritumus jeb tā sauktos būvniecības atkritumus var nodot par zemāku cenu. Pašrocīgi var veikt būvniecības atkritumu šķirošanu, piemēram, mājas nojaukšanas un veco, nevajadzīgo lietu izvākšanas gadījumā daļu atkritumu var atšķirot kā dalītos atkritumus – stikla burkas, pudeles, makulatūra, kartons. Sīkus atkritumus, kas radīti remonta rezultātā­, drīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā un nodot par sadzīves atkritumu cenu. Piemēram, sīki gruži, veci sadzīves priekšmeti, kurus izvāc pirms remonta, netīrs papīrs, kartons, veci iepakojumi.” Celtniecības atkritumus “Vides serviss” tālāk nodod uzņēmumam SIA “Lautus” pāršķirošanai un otrreizējai pārstrādei. Neizmantojamo nodod poligonā “Getliņi” apglabāšanai.

Rīgas uzņēmumam SIA “Clean R” pieder celtniecības atkritumu pārstrādes centrs “Nomales”. Tur betona un dzelzsbetona konstrukcijas pieņem par 9,68 eiro tonnā, savukārt būvniecības atkritumus ar piecu procentu citu atkritumu piemaisījumu – par 3,03 eiro kubikmetrā, ar 25 procentu piemaisījumu – par
14,46 eiro kubikmetrā. Taču būvniecības atkritumus uz ģipša bāzes vai deklarētajam neatbilstošus atkritumus pieņem par 181,5 eiro tonnā. Centrā ik dienu atved 200–500 kubikmetru būvgružu. Tā liecina uzņēmuma mājaslapas informācija.

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
– Būvniecības atkritumi no atkritumu apsaimniekošanas sistēmas viedokļa ir viens no svarīgajiem pieturas punktiem, pie kura mēs strādājam. Liela daļa būvniecības atkritumu ir izmantojami atkārtoti. Tas ir tas, uz ko ejam, – veidosim motivējošu sistēmu, lai būvniecības atkritumi nenonāktu poligonos. Lai tiem varētu piešķirt jaunu dzīvi, piemēram, izmantot ceļu būvē. Būs atbalsta pasākumi un programmas, kā mēs to darīsim, iekļaujot kompleksā politikā, jo redzam, ka tas ir resurss, ko varam izmantot. Tāpat kā asfalta segumu var izmantot atkārtoti, saskatām, ka arī būvniecības atkritumi ir resurss, kas jāizmanto vēlreiz.

Sabiedrībai ir pieejama lietotne “Vides SOS”, kuru, lejupielādējot viedtālrunī, var izmantot, lai iesniegtu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, tai skaitā izmestiem būvniecības atkritumiem. Šeit iespējams noskaidrot ne vien saņemto ziņojumu atrašanās vietu, saturu un ziņojumu skaitu, bet arī uzzināt to, kuras iestādes kompetence ir rast risinājumu problēmsituācijām.
Ziņojumu skaits apdzīvoto vietu apkārtnēs lietotnes “Vides SOS” kartē no 2021. gada 1. novembra līdz 1. martam. Uzreiz gan jāuzsver, ka tas atkarīgs ne tikai no tā, cik nelegālo atkritumu vietu ir pašvaldībā, bet arī no iedzīvotāju aktivitātes. Jāsecina, ka ietekmē arī būvniecības objektu aktivitāte – visvairāk ziņojumu ir Rīgas pilsētas apkārtnē un tuvējos novados.

Ziņojumu skaits
• Alūksne – 1
• Cēsis – 162
• Sigulda – 95
• Ogre – 45
• Aizkraukle – 2
• Bauska – 4
• Jelgava – 31
• Rīga – 251
• Jūrmala – 304
• Jēkabpils – 3

– Uldis Varnevičs