uldis.dobelis
Valdības koalīcija pedagogiem piedāvās no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka tikšanās laikā ar pedagogiem otrdien paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu, vēsta LETA.
Kā skaidroja Muižniece, lai gan pašlaik ir noteikta 30 stundu slodze, tomēr kopā ar darbu ārpus stundām tā praktiski ir 40 stundu slodze. Tāpēc pedagogiem tiks piedāvāts pāriet uz 40 stundu slodzi – no tām 24 stundas būtu darbs mācību stundās un vēl 16 stundas veidotu darbs ārpus stundām, piemēram, mājasdarbu labošana, gatavošanās mācību stundām.
Gan Muižniece, gan Kariņš norādīja, ka tāpat tiks piešķirti 3,7 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai risinātu mācību vielas materiālu trūkumu. Šī nauda būs paredzēta digitālo platformu abonēšanai no 2022./2023.mācību gadam.
Šādu piedāvājumu Muižniece, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un pārējo koalīcijas partiju politiķi plāno piedāvāt sarunā ar pedagogiem otrdien, 13.septembrī, norādīja premjers.
Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars norādīja, ka NA pedagogu prasības uzskata par pamatotām, un ir nepieciešama kopīga valdības sadarbība. Dzintars pauda NA gatavību atbalstīt drosmīgus lēmumus, lai pedagogu dzīves un darba apstākļus uzlabotu, tostarp pieņemot lēmumus, kas skartu nākamā gada budžeta bāzi.
“Attīstībai/Par!” politiķe, Saeimas deputāte Marija Golubeva norādīja, ka koalīcijā ticis spriests par to, kā sabalansēt skolotāju slodzes, lai pedagogi varētu saņemt taisnīgāku atalgojumu – arī par laiku, kas ieguldīts mācību stundu sagatavošanā.
Vēl pirms šī koalīcijas paziņojuma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūru LETA informēja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA prasa, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem “konkrētus lēmumus” attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām – par darba algas paaugstināšanu un pedagogu “darba slodzes sabalansēšanu”.
Viena no arodbiedrības prasībām ir “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Reklāma