Pētījums: Latvijā piecu gadu laikā no piena ražošanas nozares izstājušās vairāk nekā 8100 saimniecības

Latvijā piecu gadu laikā, proti, no 2015.gada līdz 2020.gadam piena ražošanas nozari pametušās 8142 saimniecības, kas ir gandrīz 42% no kopējā saimniecību skaita, secinājuši Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) zinātnieki pētījumā par piena nozares stratēģisko attīstību Latvijā.

Pēc AREI paustā, straujākais samazinājums vērojams saimniecību grupā ar slaucamo govju skaitu, kas nesasniedz 10, tomēr arī pārējās grupās saimniecību skaits ir sarucis, vēsta LETA.

Tāpat par 26 400 samazinājies kopējais slaucamo govju skaits, tostarp saimniecībās, kurās ir no vienas līdz deviņām slaucamajām govīm, samazinājums ir par 14 300.

Slaucamo govju skaits sarucis visās saimniecību grupās, izņemot saimniecības ar 200 un vairāk slaucamajām govīm ganāmpulkā, – tajās dzīvnieku skaits ir pieaudzis par apmēram 14 000, tomēr šis pieaugums, pēc AREI paustā, nekompensē kopējo slaucamo govju skaita samazinājuma tendenci nozarē.

Pēc pētnieku paustā, viens no būtiskākajiem iemesliem piena nozares sarukšanai, ir starpība starp piena vidējo iepirkuma cenu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) – Latvijā piena iepirkuma vidējā cena ilgstoši ir vismaz piecus centus par kilogramu mazāka nekā ES. “Šis ir izšķirošs faktors nozares attīstībai turpmāk,” uzsver AREI.

Institūta pētnieki atzīmē, ka starpība starp vidējo piena iepirkuma cenu Latvijā un ES 2019.gadā bija 5,39 centi par kilogramu, 2020.gadā – 5,9 centi par kilogramu, bet 2021.gada astoņos mēnešos – 5,31 cents par kilogramu. Tāpat novērots, ka piena cenu lejupslīdes periodos starpība starp vidējo piena iepirkuma cenu ES un Latvijā palielinās, piemēram, 2015.-2016.gadā atšķirība bija gandrīz 7,77 centi par kilogramu.

Pēc AREI zinātnieku secinātā, neattīstīta vertikālā sadarbība un zemāks sausnas jeb tauku un olbaltumvielu saturs pienā ir viens no zemās piena iepirkuma cenas iemesliem.

AREI norāda, ka līdzšinējā Latvijas praksē ierasts, ka par piena ražošanas galveno produktu tiek uzskatīts svaigpiens. Tomēr uzturvērtība un tirgus vērtība faktiski piemīt tajā esošajai sausnai jeb taukiem un olbaltumvielām, arī laktozei un minerālvielām, bet ne ūdens frakcijai. Salīdzinot tauku un olbaltumvielu saturu pienā vidēji piecu gadu periodā, secināts, ka Vācijā un Īrijā ir būtiski augstāks gan olbaltumvielu, gan tauku saturs pienā nekā Baltijas valstīs un Polijā.

Pētnieki skaidro, ka salīdzinoši zems vidējais sausnas saturs pienā Latvijā varētu būt saistīts gan ar desmitgades ilgām tradīcijām, gan ar to, ka piena ražošana Latvijā attīstās atrauti no piena pārstrādes un, izmantojot sadrumstalotai piena ražošanas struktūrai raksturīgo zemo tirgus spēku un neelastīgo piedāvājumu, Latvijā saražotā piena iepircēji globālā tirgus apstākļiem neatbilstīgi novērtē sausnas saturu pienā.

AREI dati arī liecina, ka piena nozarē Latvijā pamatā darbojas nelieli piena kooperatīvi, kur 2020.gadā svaigpienu iepirka kopumā 32 piena kooperatīvi, vidējam iepirkuma apmēram uz kooperatīvu veidojot 8800 tonnu gadā. Lielākoties kooperatīvu biedru skaits nepārsniedz 100 piena ražotāju, kas neļauj būtiski ietekmēt piena iepirkuma cenu, tomēr atvieglo samaksas par pienu saņemšanu to biedriem.

Izmantojot piena iepirkuma apmēru un cenu empīriskos datus, novērtēts, ka kooperatīvās sabiedrības spēja biedriem nodrošināt iespējami augstāku piena iepirkuma cenu, ir atkarīga no kopējā iepirktā piena apmēra.

Latvijas piena kooperatīvu daļa kopējā svaigpiena iepirkumā 2020.gadā veidoja 33%, savukārt piena pārstrādes uzņēmumi iepirka 35% no kopējā svaigpiena. Vidēji ES dalībvalstīs kooperatīvu daļa piena piegādēs veido apmēram 64%, tostarp, piemēram, Īrijā – 98%.

Pētījums “Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā” finansēts ar valsts atbalstu. Pētījumu veica AREI, un tas pabeigts 2021.gada 30.novembrī.

AREI ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.