uldis.dobelis
91% liepājnieku un reģiona iedzīvotāju “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” (“Liepāja 2027”) pasākumos būtu gatavi piedalīties kā klausītāji, savukārt aktīvākās līdzdalības formās gatavība ir zemāka, secināts pētījumā par kultūras paradumiem, pieejamību un attīstību Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgas novadā.
Kā aģentūru LETA informēja, nodibinājuma “Liepāja 2027” sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, otrdien publicēts pēc “Liepāja 2027” pasūtījuma veiktais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētījums par kultūras pieejamību un attīstību Liepājā, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.
Pētījuma dati un analīze apliecina, ka “Liepāja 2027” programmā jāturpina darbs pie digitālās pieejamības uzlabošanas, starptautiskās sadarbības stiprināšanas, ilgtspējīgas tūrisma attīstības, sabiedrības aktīvas iesaistes un spēcīgas kopienu līdzdalības veicināšanas, lai kultūra kļūtu pieejamāka un iekļaujošāka, sacīja Lazdāne.
Aptaujas rezultāti parāda, ka 91% “Liepāja 2027” pasākumos būtu gatavi piedalīties kā klausītāji, savukārt aktīvākās līdzdalības formās gatavība ir zemāka – 33% labprāt iesaistītos kā brīvprātīgie, 26% vēlētos sniegt dažādus priekšlikumus un idejas, 24% piedalītos kā pasākumu dalībnieki, bet 20% – būtu gatavi organizēt dažādas aktivitātes.
Pētīta arī sabiedrības informētība par dažādiem ar kultūru saistītiem notikumiem. Informētība par kultūras notikumiem atšķiras – Liepājā tie ir 6,4 punkti no 10, Dienvidkurzemē – 5,3, bet Kuldīgas novadā – 4,4. Vislielāko auditorijas daļu piesaista trīs kultūras aktivitāšu veidi – pilsētas svētki, kultūrvēsturisku vietu apmeklējumi un populārās mūzikas koncerti.
Lazdāne uzsver, ka liepājnieki augstu novērtē savas pilsētas kultūras piedāvājuma daudzveidību un kvalitāti, norādot, ka nav nepieciešams doties uz galvaspilsētu, lai piedzīvotu augstvērtīgus notikumus.
Būtiska pētījuma daļa atvēlēta starptautiskajai sadarbībai. Tāpat 75% nozares organizāciju jau aktīvi integrē Eiropas mēroga tēmas savā darbā, veidojot saturu, kas rezonē plašākā kultūras telpā. 53% iedzīvotāju un 65% kultūras nozares pārstāvju uzskata par svarīgu, lai viņu dzīvesvietā notiktu starptautiska mēroga kultūras notikumi.
Gandrīz visi aptaujātie patērē kādu no kultūras produktiem internetā, taču aktīvākais digitālais patēriņš koncentrējas mūzikas, filmu un kultūras mediju jomās, un tas ir nevienlīdzīgs dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās. Zemākā digitālā aktivitāte novērojama starp senioriem, vīriešiem, krievu tautības pārstāvjiem, lauku iedzīvotājiem, mazāk turīgajiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem.
25% kultūras un radošā sektora organizāciju Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā piedāvā digitālos pakalpojumus, un lielākā daļa šādu piedāvājumu aptver vienu līdz 25 notikumus gadā. Pētnieki secina, ka, lai veicinātu kultūras pieejamību digitālajā vidē, nepieciešami mērķēti ieguldījumi dažādu grupu sasniegšanai, kā arī atbalsts jēgpilnai iedzīvotāju iesaistei, piemēram, tiešsaistes diskusijās, digitālā mantojuma apkopojumā un citās aktivitātēs.
Tāpat pētnieki izpētījuši, ka tūrisms Kurzemē, īpaši Liepājā, kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas dzinējspēku Latvijā – tūristu plūsma izlīdzinās visa gada garumā, ko veicina plašāks un kvalitatīvāks publisko pasākumu piedāvājums. No visiem Liepājā pieejamajiem publiskajiem pasākumiem 87,5% piemēroti tūristu piesaistei, un 70,4% no pasākumiem ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Kultūras un radošo industriju uzņēmumi, kā arī tūrisma piedāvājuma veidotāji aktīvi izmanto vietējos kultūras resursus – 85% organizāciju pēdējā gada laikā radījušas produktus, balstoties vietējos resursos, bet 71% – kultūras mantojuma praksēs. 29,6% no visu Liepājas 2024.gada pasākumu kalendārā iekļauto notikumu saturā pilnībā vai daļēji integrētas vietējās vērtības.
Liepājā, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados 30% no komerciālo tūrisma pakalpojumu sniedzējiem fokusējas uz starptautiskiem eksporta tirgiem, veicinot Kurzemes atpazīstamību ārpus Latvijas.
Izglītības iestāžu iesaiste kultūras dzīvē vēl nav vienmērīga – pētījuma dati apliecina, ka nepieciešams veidot ciešākas partnerības starp kultūras organizācijām un izglītības iestādēm, tai skaitā aktīvāk integrēt RTU Liepāja resursus kultūras un radošajā sektorā.
Iedzīvotāju iesaiste kultūras dzīvē tiek vērtēta kā būtiska. 70% aptaujāto uzskata, ka vietējo iedzīvotāju līdzdalība kultūras piedāvājuma veidošanā ir ļoti svarīga. Zemāku vērtējumu šim apgalvojumam snieguši jaunieši, Dienvidkurzemes un lauku teritoriju iedzīvotāji.
Pētnieki secinājuši, ka zaļā kursa ieviešana turpina attīstīties – vairākas iniciatīvas publiskajā vidē un tūrisma sektorā veicina videi draudzīgu dzīvesveidu. 12% iedzīvotāju apliecina savu pilsonisko aktivitāti vides jautājumos, kas rada pamatu turpmākiem ieguldījumiem sabiedrības izglītošanā par ilgtspējas tēmu.
Jau ziņots, pētījuma darbu vadīja LKA pētniece Anda Laķe, darba grupā strādāja Ilona Asare, Laura Brutāne, Lote Katrīna Cērpa, Ilze Judrupa, Gints Klāsons, Andris Klepers, Nadīna Medne, Lolita Ozoliņa, Baiba Tjarve, Līga Vinogradova un Ieva Zemīte. Pētījumā apakšprojektos piedalījās Andis Daugavvanags, Elizabete Granta, Anna Lieģeniece, Diāna Mierture un Sigita Urlovska.
Bāzes pētījuma mērķis bija izpētīt un fiksēt, kāda ir esošā situācija un kas jāattīsta, lai sasniegtu “Liepāja 2027” apstiprinātos mērķus. 2027.gadā paredzēts veikt salīdzinājuma pētījumu, lai izmērītu, kāda ir bijusi “Liepāja 2027” ietekme.
LKA Kultūras un mākslu institūts pētījumu veica laika posmā no 2024.gada 1.marta līdz šā gada 31.martam.
Kā vēstīts, pētījuma izmaksas ir 41 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Publicitātes foto
Reklāma