Pieci izplatītākie mīti par Latvijas depozīta sistēmu

Depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem Latvijā darbojas nedaudz vairāk nekā nedēļu, un sabiedrībā jau izplatījušies vairāki mīti par sistēmas darbību, taromātiem, depozīta zīmi un citiem jautājumiem. Lai viestu skaidrību iedzīvotāju vidū, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” kliedē piecus izplatītākos mītus par Latvijas depozīta sistēmu, portālu “ReKurZeme” informē “Depozīta Iepakojuma Operators” mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

1. mīts: Depozīta iepakojumu var nodot tikai tajā tirdzniecības vietā, kur tas ir iegādāts
   Iegādājoties dzērienu depozīta iepakojumā, pircējs tukšo iepakojumu vēlāk var nodot atpakaļ jebkurā depozīta punktā neatkarīgi no tā, kur konkrētais iepakojums ir iegādāts. Depozīta sistēmas pārklājumu šobrīd veido vairāk nekā 1350 depozīta punkti visā Latvijā, turklāt šī gada laikā depozīta punktu skaits pieaugs, sasniedzot vairāk nekā 1500 punktus un tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem vēl plašākas iepakojuma nodošanas iespējas.
   
2. mīts: Latvijā ir ieviesta novecojusi sistēma ar vecām iekārtām
   Latvijas taromātu nodrošinātājs – Norvēģijas uzņēmums “Tomra” – ir tirgotāju pirmā izvēle visā pasaulē, turklāt Latvijā uzstādīti modernākie taromātu modeļi, kādi pasaulē šobrīd pieejami, tādēļ apgalvojumam par novecojušām iekārtām nav pamata. Taromāti tāpat var nodrošināt saņemtās depozīta maksas pārskaitīšanu uz veikalu lojalitātes kartēm un aplikācijām, un ir tirgotāji, kas jau apsver šādu iespēju sniegšanu nākotnē.
   
   Taromāti spēj pieņemt arī saplacinātu iepakojumu, taču nevienā depozīta sistēmas valstī tas nav atļauts, jo realitātē tas nozīmētu, ka iedzīvotāji varētu nodot pilnīgi jebkuru iepakojumu, par ko viņi nav iemaksājuši depozīta maksu, un saņemt atpakaļ 10 centus. Tas novestu līdz tam, ka sistēma beigtu pastāvēt.
   
3. mīts: Depozīta sistēma ir ieviesta par valsts naudu
   Depozīta sistēma ir dzērienu ražotāju paplašinātās atbildības sistēma, kas nozīmē, ka tiem, kuri saražo dzērienu iepakojumus, ir pašiem jāorganizē iepakojumu savākšana uz bezpeļņas principa pamata, lai sasniegtu valsts noteiktos mērķus. Latvijas gadījumā dzērienu ražotāji ir tie, kas ir finansējuši depozīta sistēmas izveidi.
   
4. mīts: Tikai Latvijai ir ieviesta sava depozīta zīme, bet pārējā Eiropā tā ir vienota
   Katrā valstī darbojas sava neatkarīga depozīta sistēma, kas balstās uz šīs valsts likumdošanu un izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, kā arī sava depozīta zīme. Arī Latvijas depozīta sistēma strādā atbilstoši Latvijas likumiem un tai ir izstrādāta sava depozīta zīme. Būtiski, ka Latvijas depozīta sistēmā nevar nodot citās valstīs iegādātu iepakojumu, jo par to depozīta maksa Latvijā nav samaksāta, savukārt, ja Latvijā ir iegādāts iepakojums, uz kura atrodas tikai kāda no kaimiņvalstu depozīta zīmēm, arī par to depozīta maksa nav iekasēta un tas ir jānodod esošajos atkritumu šķirošanas konteineros. Atgādinām, ka pārejas perioda noslēgumā (31.07.2022.) uz visiem Latvijā nopērkamajiem dzērienu iepakojumiem, kas ir iekļauti depozīta sistēmā, būs Latvijas depozīta zīme.
   
5. mīts: Depozīta maksa ir sadārdzinājums, no kā nopelna sistēmas operators, kā arī tirgotāji un dzērienu ražotāji.

Depozīta sistēma jau sava nosaukuma pamatos paredz to, ka, iegādājoties dzērienu depozīta iepakojumā un iemaksājot par to depozīta maksu 0,10 EUR apmērā, iedzīvotājs šo maksu varēs saņemt atpakaļ, nododot tukšo iepakojumu depozīta sistēmā. Savukārt, ja kāds neapzinīgs pircējs izmetīs tukšo depozīta iepakojumu atkritumos vai dabā, iemaksātā depozīta maksa paliks sistēmā un tiks atkārtoti ieguldīta tās darbībā un attīstībā.