Piecus mēnešus valsts segs pusi mājokļa pabalstu izmaksu

Šogad stājas spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas nosaka, ka valsts uz laiku no 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Labklājības ministrijā (LM), šai iecerei paredzēti 16,7 miljoni eiro.

Šis ir viens no atbalsta veidiem, kuru valdošā koalīcija piedāvāja saistībā ar strauji augošajām gāzes apkures izmaksām. Ekonomikas ministrija gāzei bija piedāvājusi uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, taču šādu risinājumu koalīcijā neatbalstīja.

“Ņemot vērā ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām”, ministrijas ieskatā, pastāv liels risks, ka būtiski pieaugs mājokļa pabalstu saņēmēju skaits un mājokļa pabalsta apmērs, vienlaikus iedzīvotāju maksātspēja samazināsies.

“Pārziemošana ir īpaši grūta, ja vienlaikus sakrīt tādi nelabvēlīgi apstākļi, kā pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un veselības aprūpi, energoresursu cenu kāpums. Esam izstrādājuši šos grozījumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā,” izteicies labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā vēstīja LM, izmaiņas izstrādātas, lai “nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām”, kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.

Decembrī notikušajā labklājības, finanšu, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tikšanās laikā puses vienojušās paplašināt mērķa grupu, kura varētu kvalificēties mājokļa pabalstam, palielinot mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu vidēji mēnesī no aptuveni 29 000 uz 34 000 personu.

Pieņemtie grozījumi attiecīgi paredz noteikt augstākus koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensijas vecuma cilvēkiem vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti (koeficients – 2,5 mājokļa pabalsta formulā) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti (koeficients – 2 mājokļa pabalsta formulā).

Atbilstoši LM skaidrojumiem, priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā dažādus izdevumus – par dzīvojamās telpas lietošanu un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.