Piesārņotājs maksā jeb kas mainīsies pēc tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanas

Ražotāju paplašinātā atbildība jeb ražotāju atbildības sistēma kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām ir kļuvusi par plaši pieņemtu vides politikas principu arvien vairāk valstīs. Latvijā darbojas vairākas ražotāju atbildības sistēmas, piemēram, iepakojumam, vienreizlietojamiem traukiem, elektrotehnikai, riepām, akumulatoriem, baterijām, tabakas izstrādājumiem, un šā gada 1. jūlijā tā stāsies spēkā arī tekstila izstrādājumiem.

Kopumā ražotāju atbildības sistēma ir svarīgs instruments, lai veicinātu gan patērētāju aizsardzību, gan dabai draudzīgāku un pārstrādājamu produktu ražošanu. Turklāt šis ir veids, kā dažādi uzņēmumi var uzņemties atbildību par pašu ražoto produktu ietekmi uz vidi.

Kas ir ražotāju atbildības sistēma?

Ražotāju atbildības sistēmas mērķis ir panākt, lai uzņēmēji būtu atbildīgi par produktu ietekmi uz vidi visā to ķēdē, sākot ar dizainu un beidzot ar posmu pēc produkta patēriņa. Tāpat šī sistēma samazina slogu pašvaldībām un nodokļu maksātājiem par nolietoto produktu apsaimniekošanu, samazina poligonos noglabāto atkritumu daudzumu un palielina pārstrādes tempus.

Vienkārši runājot, komersanti maksā par to, ka pie patērētajiem nonāk produkti, piemēram, plastmasas iepakojums, kas piesārņo vidi. Attiecīgi ražotājam ir finanšu atbildība atbalstīt dalītās atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveidi, pēc tam – šo atkritumu savākšanu un pārstrādi. Īsumā – piesārņotājs maksā par to, kas notiek ar viņa paša saražotajiem atkritumiem.

Šo finansiālo atbildību par piesārņojumu (saražotu vai ievestu) komersants Latvijā var uzņemties, maksājot dabas resursu nodokli vai noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, “Zaļā josta”, kas parūpēsies par konkrētā materiāla atbilstošu apsaimniekošanu. Šādos gadījumos komersants tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksas, taču vienlaikus tiek sasniegti arī vides mērķi.

Arī patērētājam ir būtiska loma šajā sistēmā, jo tiek nodrošināta kvalitatīva atkritumu šķirošana. Pašlaik iedzīvotāji maksā par sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu. Ja atkritumi ir sašķiroti pareizi, stikls un vieglais iepakojums tiek izvests bez maksas, bet tekstilu var bez maksas izmest tam paredzētajos publiskajos konteineros.

Kā strādā ražotāju atbildības sistēma?

Dažādām ražotāju atbildības sistēmām darbības nianses var atšķirties, bet princips ir līdzīgs. Varam apskatīt piemēru tam, kā strādā ražotāju atbildības sistēma, caur komersanta SIA “BALTICFLOC” praksi, kas ražo siltumizolācijas materiālus, iepako tos maisos un pārdod Latvijā.

Ražotāju atbildības sistēma, pirmkārt, motivē šo uzņēmumu izstrādāt iepakojumu, kas satur mazāk plastmasas, ko ir vieglāk pārstrādāt vai kas jau ir izgatavots no pārstrādāta materiāla. Otrkārt, “BALTICFLOC” ir jāuzskaita katras saražotās vienības iepakojums, kas pārdots Latvijā. Tā par katru tirgū laisto iepakojuma kilogramu “BALTICFLOC” būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Taču likums paredz alternatīvu.

“BALTICFLOC” ir noslēdzis līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas nodrošina to, ka maiss, kurā bija iepakoti siltumizolācijas materiāli, tiek pārstrādāts, nevis nonāk noglabāšanai poligonā. “BALTICFLOC” katru ceturksni informē “Zaļo jostu” par tirgū laisto iepakojuma daudzumu un maksā noteiktu pakalpojuma maksu, kuru “Zaļā josta” iegulda dalīti šķiroto atkritumu infrastruktūras izveidē, proti, lai patērētājiem būtu pieejami atkritumu konteineri izlietotajam iepakojumam. Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar kādu no atkritumu apsaimniekotājiem nodrošina, ka šie dalīti šķirotie atkritumi tiek savākti un pārstrādāti. Vienlaikus ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi ir atbildīgi arī par sabiedrības izglītošanu.

Latvijā ražotāju atbildības sistēmas īstenošanu kontrolē Valsts vides dienests. Attiecīgi “Zaļā josta” sniedz atskaites Valsts vides dienestam par to iepakojuma daudzumu, ko tirgū laidis “BALTICFLOC” un kas ir savākts un nodots pārstrādei. Savukārt “BALTICFLOC” ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksāšanas, jo tas līdzfinansē šķirošanu un pārstrādi caur ražotāju atbildības sistēmu.

Ražotāju atbildības sistēma tekstila izstrādājumiem

Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropas Savienībā tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila. Šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Turklāt pēdējos gados “ātrā mode” turpina izvērsties plašumā, kas veicina saražoto tekstila izstrādājumu daudzuma pieaugumu un vienlaikus arī to lietošanas mūža saīsināšanu. Tā visa rezultātā arvien vairāk tekstila nonāk poligonos.

Piemēram, pērn atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” no aptuveni 200 tekstila konteineru savāca vairāk nekā 550 tonnu tekstila, taču tā ir ļoti maza daļa no tā, kas nonāk Latvijas tirgū. Arī Eiropas Savienības dati liecina, ka tekstila šķirošana kopienas valstīs notiek lēni, proti, pašreiz tiek savākti aptuveni 22 % tekstila.

Ņemot vērā tekstila problemātiku, arvien vairāk Eiropas Savienības valstu ievieš tekstila ražotāju atbildības sistēmu. Latvijā tā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šī sistēma paredz, ka ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – 0,50 eiro par vienu tirgū laistā tekstila izstrādājuma kilogramu. Lai uzņēmums būtu atbrīvots no šīs maksas, tam jāiesaistās tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanas sistēmu, tai skaitā infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.

Tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji, iesaistoties tekstila ražošanas atbildības sistēmā, varēs gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanas un vides izglītības pasākumus, vienlaikus palīdzot mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu.

Kas mainīsies pēc 1. jūlija?

Latvijā līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstila materiāliem. Realitātē tas nozīmē, ka ir izvietoti konteineri tekstila šķirošanai un atkritumu apsaimniekotāji īstenoja sabiedrības izglītošanas aktivitātes. Tomēr lielākā daļa tekstila arvien nonāk poligonā. Vēl ir diezgan liels darbs priekšā, gan paplašinot konteineru tīklu, gan mainot sabiedrības ieradumus.

Svarīgs nosacījums tekstila maksimālai atgriešanai apritē ir infrastruktūrai. Paredzams, ka līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu arī infrastruktūra būs daudz pieejamāka, kas nozīmē, ka šķirot un atbilstoši izmest apģērbu, apavus, dvieļus, palagus u.tml. būs vēl ērtāk.

Tekstila konteinera uzstādīšana un tā satura izvešana tiek nodrošināta bez maksas. Lai tie kļūtu vēl pieejamāki, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu tos uzstādīt.

Piemēram, “Zaļā josta” gatavo uzstādīt tekstila konteinerus ne tikai publiskās vietās, bet arī juridisku personu teritorijā, pielāgojot tos katra uzņēmuma vajadzībām. Proti, var uzstādīt kartona kasti nelielām telpām vai nelielam tekstila apjomam, speciāli marķētu plastmasas konteineru izvietošanai uzņēmuma teritorijā vai arī uzstādīt lielo metāla konteineru blakus ēkai.

Ko drīkst izmest tekstila konteinerā?

Tekstila konteinerā drīkst izmest visu veidu tīru un tālākai lietošanai derīgu tekstilu, piemēram, apģērbu, apavus, mājas tekstilu, tai skaitā aizkarus, gultasveļu, palagus, dvieļus, galdautus u.c.

Nododamajam tekstilam jābūt labā stāvoklī, drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem kādam citam. Ir pieļaujams tekstils arī ar kādu mazu traipu vai nelielu caurumu, ko var viegli izlabot.

Pirms ievietošanas konteinerā būtiski pārliecināties, ka tekstila izstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, piemēram, motoreļļu vai sadzīves ķīmiju. Nesot tekstilu uz konteineru, svarīgi, lai tas nesaskaras ar mitrumu, tādēļ tas jāieliek plastmasas maisiņā un maisiņš jāaizsien. Tas palīdzēs tekstilu saglabāt sausu un tīru arī konteinera tukšošanas un tālākās transportēšanas laikā.

Šķirošanas konteineros nodotie izstrādājumi nedrīkst būt saplēsti, arī tekstila auduma atgriezumiem labāk atrast citu pielietojumu. Konteineros nedrīkst ievietot arī, piemēram, plastmasas slēpju zābakus, mīkstās rotaļlietas u.tml.

Autors: “Zaļās jostas” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte

Arī cilvēkiem jāpiedomā, jo lētos apģērbus uzvelk un sviež ārā
Sandra Eihvalde, individuālais komersants , Liepājā “Sandras šūšanas salons” īpašniece
Par tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu esmu aptuveni dzirdējusi, bet neesmu iedziļinājusies. Tas vairāk būtu attiecināms uz lielajiem ražotājiem. Mazajiem ražotājiem tagad ir labi, ja var izdzīvot. Šobrīd ar šūšanu nav viegli. Ja man vēl šādi jāpiedalās, tad man nav iespēju, taisu ciet savu darbnīcu.
Savā salonā strādāju viena pati. Pēdējo gadu laikā pieprasījums ir ļoti samazinājies. Šobrīd cilvēki vairāk pērk gatavu. To esmu novērojusi. Protams, tekstila atkritumu problēma šobrīd ir liela. Būtu labi, ja būtu, kur nodot. Arī man ir piegriežņu pārpalikumi, atgriezumi. Šobrīd jau savāc tikai gatavus un labus izstrādājumus, ko var lietot tālāk.
Ko varu izmantot, to izmantoju. Pārsvarā pietaupu, lai būtu lāpīšanai. Man ir vairāki klienti, kam ir mazi bērni, kad caurumi biksēs, liekam ielāpus. Lielākus gabalus izmantoju arī kādos izstrādājumos. Mani ir diezgan lieli krājumi. Neko ārā nemetu, ja redzu, ka vēl varēs noderēt. Ir, protams, smalki atgriezumi, kas nekad netiks izmantoti, tos gan sviežu ārā, citādi ar gružiem apaugšu.
Manuprāt, būtu nepieciešams nodot tekstilu, ko nevar lietot vairs tālāk.
Redzu, ka cilvēki pērk lētu apģērbu, palieto un met ārā. Šobrīd salonā vairāk ir labošanas dabi nekā šūšana. Šūšanas pakalpojums cilvēkiem sanāk ļoti dārgāk. Audums jau maksā dārgāk nekā gatavs izstrādājums. Protams, ir kvalitatīvāk, vairāk, ka esi unikālāks. Kāds ir uzšūts, tāds ir tikai tev. Ideāli der. It īpaši cilvēkiem, kam ir īpatnējākas figūras.
Cilvēki lētos apģērbus uzvelk un sviež ārā. Nedaudz pavalkā. Protams, kam ir rocība. Tagad jau vairāk iepērkas internetā. Ir kas noskatīts, bet atsūtīts, kas neder. Kam nav vēlme sūtīt atpakaļ, izsviež uzreiz konteinerā. Arī kvalitāte lielveikalu precei ir švakāka. Visu taisa tā, lai ātri valkājas un ir lēti.

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”