uldis.dobelis
Pāreja no “reiboņa režīma” uz realitāti
Brīdis, kad cilvēks noliek malā glāzi, tableti vai adatu, bieži šķiet kā lēciens aukstā ūdenī. Pirmajās dienās ķermenis un prāts vienlaikus atgūstas un protestē: tikko pārtraucot lietot vielu, sākas abstinences processi. Fiziskās un emocionālās svārstības ir normāla bioloģiska reakcija, nevis personības vājuma apliecinājums.
Fiziskā puse: ko dara ķermenis pirmajās 72 stundās
Alkohola lietotājiem simptomi var sākties jau sešu stundu laikā: trīce, svīšana, bezmiegs, paātrināta sirdsdarbība. Nopietnākais risks – delirium tremens –, kas kulminē starp 24. un 72. stundu ar halucinācijām, krampjiem un drudzi.
Opioīdu gadījumā (piemēram, heroīna) muskuļu sāpes, caureja un vemšana parasti sākas 8–24 stundu laikā, sasniedzot maksimumu otrajā dienā un mazinoties līdz desmitajai dienai. Ar ilgstošas darbības pretsāpju līdzekļu lietošanu viss kavējas par pāris dienām.
Benzodiazepīnu pārtraukšana var izraisīt trauksmi, bezmiegu un krampjus; simptomi bieži parādās pirmajā dienā un dažkārt ieilgst vairākas nedēļas, ja lietota augsta deva vai īslaicīgas darbības preparāts.
Stimulantu, piemēram, amfetamīna vai kokaīna, lietotāji sākumā izjūt izteiktu nogurumu, zemu garastāvokli un intensīvas alkas atkal lietot. Akūtā fāze ilgst apmēram nedēļu, lai gan miega problēmas un depresīvas epizodes var parādīties arī vēlāk.
Emocionālā vētra
Kad akūtie simptomi rimstas, var iestāties postakūtais posms. Šo stadiju raksturo garastāvokļa svārstības, trauksme, miega traucējumi un grūtības koncentrēties, kas nāk viļņveidīgi vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Izpratne, ka šie emocionālie “amerikāņu kalniņi” ir pārejoši, palīdz saglabāt pacietību un meklēt profesionālu atbalstu, kad nepieciešams.
Praktiskā sagatavošanās: drošība, atbalsts, plāns
Pirms atmešanas ieplāno medicīnisku konsultāciju, it īpaši, ja lietoti alkohols, benzodiazepīni vai opioīdi: daži simptomi var būt dzīvībai bīstami un prasa medikamentozu uzraudzību. Mājas vidē izmet vai noslēp vielas, kas var provocēt recidīvu, kā arī informē tuvu cilvēku ar kuru vari sazvanīties, ja rodas vēlme atgriezties pie lietošanas.
Pašaprūpe: miegs, uzturs un kustība
Ķermenim nepieciešams ūdens, elektrolīti un viegli sagremojams uzturs, jo vemšana vai svīšana ātri rada dehidratāciju. Pat īsas pastaigas samazina trauksmi un uzlabo miegu, savukārt dziļās elpošanas vai meditācijas tehnikas palīdz regulēt nervu sistēmu. Pirmajās naktīs miegs var būt saraustīts, taču stingrs režīms – noteikts laiks gaismas izslēgšanai un mobilo ierīču nolikšanai malā paātrina normalizēšanos.
Kad jāsauc ārkārtas palīdzība
Neatliekama medicīniska iejaukšanās vajadzīga, ja parādās spēcīgi, nepārējoši krampji, halucinācijas, smaga vemšana ar šķidruma zudumu, krasi paaugstināts pulss vai asinsspiediens, pašnāvības domas vai agresija pret apkārtējiem. Šajos gadījumos zvani 113 vai steidzies uz tuvējo slimnīcu; pašdarbība var beigties letāli.
Atkarību ārstēšana Latvijā
Ja nepieciešama profesionāla detoksikācija stacionārā vai ambulatorā terapija, Rīgā pieejama privātā medicīnas iestāde “Detox” klīnika Lastādijas ielā 40. Klīnika piedāvā individuālus ārstēšanas plānus, ātro opiātu atindēšanu, kā arī nodrošina diskrētu vidi un sertificētu narkologu komandu. Pieraksts pa tālr. +371 67204065 vai +371 67204020.
Pirmais posms ceļā uz ilgtermiņa atveseļošanos
Pirmās dienas bez vielas var šķist bezgalīgas, taču katra stunda apzinātas atturības ļauj nervu sistēmai atgūt līdzsvaru un iezīmē pamatu turpmākajam darbam ar psihologu, grupu vai ārstniecības iestādi.
Atceries: abstinence nav sods, bet atvieglojums, kas sākumā jūtams kā diskomforts. Ar medicīnisku uzraudzību, nepieciešamo atbalstu un rūpēm par sevi šis grūtākais posms pārtop par skaidra prāta sākumu un iespēju veidot dzīvi, kurā vielai vairs nav noteicējas lomas.
