Pirmo reizi izlozē 300 Valsts aizsardzības dienestā iesaucamos; neierašanās gadījumā varēs sodīt

Trešajā valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumā nesavācot pietiekamu skaitu brīvprātīgo, otrdien pirmo reizi notika izloze, kurā pēc nejaušības principa izraudzīti jaunieši, kuriem būs jādodas dienēt, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Atlasē ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu tika atlasīti 300 iesaucamie, bet pēc veselības pārbaužu veikšanas dienestā tiks iesauktas 150 personas.

Trešajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā kopumā iecerēts iesaukt 480 personas. Šim iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 515 personas, no kurām tikai ap 320 pēc veselības pārbaudēm tika atzītas par dienestam derīgām, sekojoši vēl 150 personas nolemts iesaukt obligātā kārtā. Lai izraudzītos šīs 150 personas, tika izlozēti 300 jaunieši, jo armija lēš, ka pusi no viņiem atzīs par dienestam nederīgiem.

Atlasītās personas saņems pavēstes par veselības pārbaužu kārtošanu, uz ko būs jāierodas Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas centrā Rīgā. Jaunieši saņems pavēstes, pēc kuru saņemšanas būs jāveic veselības pārbaudes Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas centrā Rīgā.

Atlases process Valsts aizsardzības dienestam (VAD) noritēja vien pāris minūtes, novēroja aģentūra LETA.

Kā žurnālistiem paziņoja klātesošā VAD iesaukšanas atlases pārraudzības komisijas vadītāja Sanda Vistiņa, atlases process noritējis veiksmīgi un ārēja iejaukšanās nav konstatēta.

Paredzēts, ka valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru par prettiesisku rīcību var saukt pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības un kriminālatbildības, bet par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Iesaucamajiem par neierašanos uz veselības pārbaudēm paredzēts brīdinājums vai sods līdz 350 eiro. Par neierašanos dienesta vietā – piespiedu nogādāšana dienesta vietā vai soda nauda no 50 līdz 5000 eiro.

Aizsardzības ministrijas (AM) VAD departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sods ir galējais līdzeklis, jo aizsardzības resors vispirms mēģinās noskaidrot, kāpēc jaunietis nereaģē uz iesaukuma pavēsti.

Soda piemērošana un tā samaksa neatbrīvos no iespējas tikt iekļautam nākamajā iesaukumā. “Viņš paliek mūsu redzeslokā. Ja šādu izvairīšanās gadījumu būs daudz, tad, iespējams, likumdevējs pārskatīs sistēmu un paredzēs bargākus sodus,” lēsa Rakstiņš.

Lēmumu par iesaukšanu dienestā jaunietis varēs apstrīdēt iesaukšanas kontroles komisijā. Ja komisija lēmumu atstās spēkā, jaunietis varēs vērsties administratīvajā tiesā un dienests tiks atlikts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

“VAD veidots, paļaujoties uz jauniešu labo gribu un labprātīgu tā izpildi. Ja aizsardzības resors novēros masveidīgus mēģinājumus apiet sistēmu, tad droši vien sekos iesaukšanas sistēmas uzlabojumi,” uzsvēra Rakstiņš.

Gadījumā, ja trešajā iesaukumā prasībām atbilstošs būs lielāks skaits cilvēku nekā nepieciešamie 150, tad šie cilvēki “atgriežas savā civilajā dzīvē” un teorētiski varētu tikt izlozēti nākamajā iesaukumā, ja joprojām atbildīs prasībām un būs 18-19 gadus veci. Ja jaunietim jau būs 20 gadi, viņš varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā, norādīja Rakstiņš.

Pēc Aizsardzības ministrijas apkopotajiem datiem, Latvijā šobrīd ir 22 539 jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. No tiem 3581 pilsonis pirmsšķietami atbilst valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas prasībām. Šogad iesaukšanai VAD ir pakļauti vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004.gada 1.janvāra un viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Savukārt pilsoņi, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību pamatskolā, vidusskolā vai tehnikumā, ir pakļauti VAD viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Ja pilsonis turpina iegūt izglītību, bet līdz 24 gadu vecumam nav absolvējis izglītības iestādi, izņemot augstāko, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

No šī saraksta tiek izslēgti Latvijas pilsoņi, kuru veselības stāvoklis neatbilst prasībām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus, kā arī pilsoņi, kuri ir sodīti par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Valsts aizsardzības dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam, tikai svarīgu iemeslu dēļ piemēram, ja ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai citu svarīgu ģimenes apstākļu dēļ.

Pieņemto lēmumu var apstrīdēt Iesaukšanas kontroles komisijai un pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Pilsonis var iesniegt pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai. Pieteikumu izvērtēs un lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā pieņems Iesaukšanas kontroles komisija.

Foto no mil.lv