uldis.dobelis
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas cita starpā paredz lielākus sodus vai jaunus pienākumus elektroskrejriteņu, velosipēdu un velorikšu lietotājiem.
Par grozījumiem parlamentam vēl būs jālemj galīgajā lasījumā, vēsta LETA.
Iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja priekšlikumu, ka elektroskrejriteņiem jābūt valsts reģistrācijas numura zīmei, bet Saeimas sēdē to noraidīja.
Vienlaikus grozījumi paredz noteikt, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, savukārt velosipēdu reģistrāciju plānots noteikt kā brīvprātīgu.
Elektroskrejriteņu vadītājiem arī plānots palielināt sodu par braukšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs ir robežās no 0,5 līdz vienai promilei. Paredzēts arī palielināt maksimālo iespējamo soda apmēru velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem par citiem pārkāpumiem.
Tāpat paredzēts noteikt, ka velorikšu drīkstēs vadīt personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un saņēmušas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Par velorikšas vadīšanu bez tiesībām plānots piemērot sodu piecu naudas soda vienību apmērā.
Par dažādiem pārkāpumiem lielāki sodi plānot arī citiem satiksmes dalībniekiem. Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, plāno noteikt sodu transportlīdzekļu vadītājiem līdz 140 eiro, nosakot, ka minimālais sods par šādu pārkāpumu varētu būt 30 eiro, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Patlaban likumā par šādu darbību noteiktais soda apmērs ir no 15 līdz 70 eiro.
Savukārt velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par ceļa nedošanu gājējiem plānots piemērot naudas sodu no 10 līdz 30 eiro.
Grozījumi paredz palielināt sodu par drošas distances vai intervāla neievērošanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no 10 līdz 70 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 140 eiro.
Tāpat plānots, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja transportlīdzeklis ir pilnīgi vai daļēji uz ietves, gājēju ceļa, velosipēdu ceļa traucē gājējiem brīvi pārvietoties vai ir spiesti iziet uz brauktuves.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu vairs nepiemērot brīdinājumu kā sodu par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres. Par šādu pārkāpumu piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro.
Tāpat plānots izslēgt brīdinājumu kā sodu par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls. Par to transportlīdzekļa vadītāju varētu sodīt ar sodu no 30 līdz 55 eiro.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus, kas mainīs mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskās apskates noteikumus.
Grozījumi paredz, ka jaunu, iepriekš Latvijā un ārvalstīs nereģistrētu vieglo automobiļu tehnisko apskati pirmo reizi būs jāveic pēc 36 mēnešiem jeb trīs gadiem. Otrā un trešā tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem būs jāveic vēl ik pēc diviem gadiem, bet turpmākās apskates veiks katru gadu.
Tāpat grozījumi paredz atļaut transportlīdzekļa tehnisko apskati veikt ne tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), bet arī šim nolūkam CSDD akreditētos auto servisos.
Iecerēts izslēgt no likuma noteikumu, kas noteic, ka akreditētā persona, kas veic automašīnas tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros, nedrīkst vienlaikus veikt komercdarbību, kas saistīta ar automobiļu tirdzniecību, apkopi, remontu vai atjaunošanu, kā arī tehnisko kontroli tās īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem.
Foto – Pixabay
Reklāma