uldis.dobelis
Šogad palielinājies nepilngadīgo seksuālas pavedināšanas gadījumu skaits internetā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.
Valsts policijas statistika liecina, ka par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās pagājušā gada sešos mēnešos par cietušajiem atzītas piecas personas, bet šā gada sešos mēnešos – 23 personas.
Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu pagājušā gada sešos mēnešos atzītas 14 personas, bet šā gada sešos mēnešos – 37 personas.
Šeršņova uzsver, ka policijas rīcībā esošie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo augsts ir minēto noziedzīgo nodarījumu latentums, proti, gadījumi par kuriem policija nemaz neuzzina.
Lielākam riskam pakļauti bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, sākumskolas vecuma bērni, bērni, kuru pašvērtējums ir atkarīgs no citu novērtējuma, piemēram, uzslavas, atzinības, kā arī bērni, kuriem trūkst prasmes sevi aizstāvēt, piemēram, pateikt “nē”.
Vainīgās personas izmanto dažādus veidus, piemēram, izsaka komplimentus, sola par noteiktām darbībām samaksāt, izsaka draudus un iebiedē bērnu, ka tiks izplatīti noteikta veida materiāli, lai ieinteresētu dažāda vecuma bērnus iesaistīties komunikācijā ar viņiem.
Policija aicina vecākus izskaidrot, ko nozīmē pavedināšana internetā. Vecākiem ar bērniem vajadzētu pārrunāt, ka cilvēki internetā dažādu nolūku vadīti var slēpt savu patieso identitāti, piemēram, vārdu, vecumu, dzimumu, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par dzīvesvietu, nodarbošanos. Reizēm cilvēki to dara, lai maldinātu kādu un nodarītu viņam pāri. Vecākiem ir jāpalīdz bērnam saprast, cik vienkārši ir internetā noslēpt savu patieso identitāti, kā arī jāpalīdz bērnam apzināties, ka internetā saņemtā informācija ir jāizvērtē kritiski, nevar visam ticēt.
Tāpat vecākiem vajadzētu pārrunāt ar bērnu, ka ir rūpīgi jāizvērtē, ar kādu informāciju viņš dalās internetā. Jāmāca bērnu, ka nevajadzētu dalīties ar personiska rakstura informāciju, piemēram, atrašanās vietu, fotogrāfijām vai video no savas dzīves vietas, privātām fotogrāfijām. Reizēm kāds var izmantot ļaunprātīgi internetā ievietotu personiska rakstura informāciju, uzrunājot bērnu ar mērķi nodarīt viņam pāri.
Vecākiem bērnam jāizskaidro, ka viņš var internetā piedzīvot situācijas, kuras viņam var izraisīt apjukumu un dažādas nepatīkamas emocijas, piemēram, bailes, kaunu, vainas sajūtu. Šādos gadījumos ir svarīgi, lai bērns ziņotu par personu, pārtrauktu saziņu un izstāstītu par notikušo uzticamam pieaugušajam.
Vecākiem jāatgādina bērnam, ka viņš vienmēr var vērsties pie vecākiem, kad būs nepieciešams atbalsts vai palīdzība, vienmēr var stāstīt par gadījumiem, kad kāds internetā izraisa viņam apjukumu vai dažādas negatīvas emocijas.
Policijas pārstāve uzsver, ka gadījumā, ja tomēr ir aizdomas, ka bērns tiek pavedināts internetā, kopā ar bērnu saglabājiet pierādījumus – pārskatiet un atlasiet sarakstes, foto, audio un video failus, kas apliecina, ka bērns piedzīvojis pavedināšanu internetā. Šādās situācijās ir jāsaglabā šie materiāli un sociālo tīklu profili, kuros bērns piedzīvojis pavedināšanu. Tas kalpos kā pierādījumi policijai, lai vērstos pret cilvēku, kas ir veicis pretlikumīgas darbības.
Neskaidrību gadījumā vecāki var atrast papildu informāciju vietnē “drossinternets.lv” vai aizpildīt testu “sos.drossinternets.lv” un novērtēt bērna draudzību internetā.
Vecāki nepieciešamības gadījumā var saņemt atbalstu, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111 vai rakstot “uzticibastalrunis.lv” lapā vai mobilajā lietotnē “Uzticības tālrunis”.
Par konstatēto likumpārkāpumu vecākiem jāsazinās ar Valsts policiju, zvanot pa tālruni 110 vai vēršoties jebkurā Valsts policijas iecirknī.
Foto – Pixabay
Reklāma