Priekules autosporta kluba “SK Dienvidkurzeme” sportiste Endija Ķervija šajā sezonā piepildīja vienu no saviem sapņiem – viņa beidzot piedalījās autosporta sacensībās kā braucēja. Sezona folkreisa Vasaras kausa izcīņā bija piedzīvojumiem bagāta, bet sezonas noslēgumā gandarījums ir milzīgs – Endija šogad ir viena no labākajām dāmām folkreisā Latvijā.

“Autosports asinīs man laikam jau ir no piedzimšanas, kā nekā, tētis – Raimonds Ķervijs – ir autosportists. Jau no pašas mazotnes mani ņēma līdzi uz sacensībām, tāpēc jau tas viss tik ļoti piesaista. Septiņu gadu vecumā tētis mani vienu pašu palaida braukt ar viņa tā brīža krosa “VW Golf 2″ pa savu izveidoto trasi Gramzdā. Laikam ar to tā vēlme uz dzīvi autosportā palielinājās vēl vairāk,” stāsta E. Ķervija.

Tētis sākumā ir skeptisks
E. Ķervija nopietnāk pievērsties autosporta nozīmei sāku 2013. gadā, kad tētis izveidoja biedrību “SK Dienvidkurzeme” un sāka organizēt sacensības jaunizveidotajā Priekules autotrasē “Līgo”. “Es iesaistījos sacensību dokumentu sagatavošanā, sekretariāta darbībā, organizēšanā. Benzīngalvām jau laikam nesaprast, bet šis viss baigi aizrauj. Pēdējo piecu gadu ziemās rīkojām autosprinta treniņsacensības, un tētis tajās man ļāva piedalīties ar savu krosa “Audi Quattro”. Šis jau bija kas nopietnāks, tā nebija vienkārša vizināšanās pa trasi. Bet arī tas nav viss, četrus gadus darbojos arī kā Latvijas Automobiļu federācijas autosporta tiesnesis. Cīņas trasē redzēju vairākas reizes gadā tieši deguna priekšā, un tas to vēlmi braukt pašai, uzsita vēl lielāku,” norāda sportiste.

Priekulniecei 23 savas dzīves gadus no malas skatīties kā visi citi brauc, sāka apnikt – gribējās pašai pamēģināt. “Jau pāris reizes kāda frāze bijusi izskanējusi no manis, ka gribētu kādreiz kaut vai tikai pamēģināt. Bet tētis bija diezgan skeptisks par šo savienojumu – meitene plus dalība krosa sacensībās. Tomēr 2021. gada laikā kas izmainījās, un tētis pats izteica piedāvājumu, ka varbūt es varētu mēģināt startēt folkreisā. Un tajā mirklī sapratu, ka mans mazais/lielais sapnis tomēr piepildīsies,” atklāj E. Ķervija.

Nosprauž dienas uzdevumu
“Ar ko tad sākt. 2021. gada vasarā iegādājos drošības jostas ar domu – ja ne pašai, tad gan jau tētim vienalga noderēs. Pēc laika iegādājos arī ķiveri un cimdus. Un nu tad arī nozīmīgais 2021. gada 2. oktobris, kad iegādājos savu pirmo Folkreisa auto – Audi 80 B4. Tad nu arī sākās darbošanās, lai vispār izmēģinātu auto, kas no viņa sagaidāms. Iegādājos arī atlikušo ekipējumu – sēdekli, drošības sietu, kombinezonu, apavus, balaklavu un vēl šādus tādus sīkumus. Auto sakārtojām, nokrāsojām un biju gatava startēt,” stāsta E. Ķervija.

E. Ķervijai debija folkreisā bija šā gada 24. aprīlī Brenguļu autotrasē Latvijas folkreisa Vasaras kausa izcīņas pirmajā posmā. “Biju domājusi, ka nevarēšu stresa dēļ pirms sacensībām pagulēt, bet nekā, aizbraucu uz sacensībām bez nekāda stresa. Izvelkot lozes starta secībai, sapratu, ka nebūs viegli, jo jābrauc kopā ar spēcīgiem vīriem, kas zina, kas ir kas, bet es esmu jauniņā, kas pat nesaprot, kā ir startēt reizē ar vēl deviņām mašīnām no viena starta laukuma. Tā kā nezinu, kā viss būs, tētis man nosprauž šīs dienas mērķi – jānobrauc līdz galam, un jānobrauc tā, lai mani neapdzītu par apli,” atminas sacensību debitante.

Debijas reizē iestrieg dubļos
Pirmajā kopīgajā startā gan priekulnieces auto noslāpa, bet tas neliedza finišēt reizē ar pārējiem dalībniekiem. Otrajā braucienā jau sākās kontakti trasē, kuros tika iesaistīta arī E. Ķervija, bet arī tas priekulnieci nenobiedēja, bet aizrāva vēl vairāk.

“Trešajā braucienā priecājos, ka varu sekot brauciena līderim. Un tā arī visa diena tika aizvadīta, ar katru apli centos saprast, ko trasē varu izdarīt, ko nevaru, kur vajadzētu vēl pamācīties, un ko labāk nedarīt. Tā nu tiku arī līdz dāmu finālam, kur kopā cīnījāmies 12 dāmas. Cauri dubļiem, cauri milzu bedrēm, grūtai braukšanai, biju spiesta izstāties vien apli pirms finiša karoga sasniegšanas, jo nolauzu “Audim” pusasi un līdz ar to iestrigu pamatīgos dubļos. Bet rezultātā vienalga paliku piektajā vietā. Dienas plāns gandrīz izpildīts, bet ar visu to rezultāts ļoti labs,” vērtē sportiste.

Priekulē uzmet kūleņus treniņos
“Tā nu arī tētis sapratis, ka man šī lieta diezgan labi iet, protams, ir kļūdas, bet nav tik traki, lai nevarētu turpināt. Līdz ar to, nedēļu pēc pirmajām sacensībām braucām uz savu trasi Priekulē, lai nedaudz patrenētos. Tikai diemžēl mans treniņš beidzās nobraucot vien nepilnus divus apļus. Kādēļ? Tāpēc, ka es “nedaudz” aizrāvos, ātrums pārspēja meistarību un es izmetu pāris kūleņus un paliku iespiesta drošības jostās ar galvu uz leju. Vot šeit man mācība – labāk iepriekš neprasi tētim, ko darīt, ja trasē nākas palikt uz jumta,” stāsta E. Ķervija.

E. Ķervija norāda, ka patīkami, protams, nebija, bet mācība liela. Atkal jau darbs pie mašīnas, jo jāsakārto viss kaut cik jēdzīgā stāvoklī, lai varētu startēt nākamajā posmā, kas būs vien pēc trim nedēļām. “Auto šķībs, līks, ar caurumu motora pārsegā, sašķaidītu stiklu, salocītām detaļām tā, ka ieliekot jaunās detaļas nekas vairs īsti neliekas kopā,” atminas priekulniece.

Savā trasē paliek bez auto
Latvijas folkreisa Vasaras kausa izcīņas otrais posms notika 28. maijā Priekules autotrasē “Līgo”. E. Ķervijai šis bija stresaināks posms, jo bija jāiespēj gan organizatoriskie darbi, gan jānokoncentrējas braucieniem. Šoreiz nācās arī pārvarēt bailes, piedzīvotā kūleņa dēļ. Pirmajos braucienos sirds sitās straujāk līkumā, kurā tika uzmesti kūleņi, bet ar to pēc pirmā brauciena izdevās tikt galā, tālāk jau bailes aizmirsās.

“Posmā sanāca izvairīties no dažādām ekstrēmām situācijām – konkurents pirms manis izmet kūleni, citam mašīna aizķeras aiz vaļņa un uzlido gaisā, sagriešanās utt. Bet ar visu tiku veiksmīgi galā. Dāmu fināls arī diezgan labs. Lai gan sanāca visu braucienu segties no konkurentes, finišēju kā ceturtā. Fināla braucienā sapratu, ka auto vairs arī neiet tā kā tam vajadzētu – gāzes pedālis līdz galam, bet auto neiet tā kā iepriekš. Bet tā nu arī sanāca, ka šoreiz paliku bez sava auto, jo folkreisa sacensībās, jebkuram ir iespēja iegādāties tavu auto,” norāda sportiste.

“Tā kā esmu palikusi bez auto, tētis ar draugu trīs nedēļu laikā uzbūvēja jaunu folkreisa auto no pilnīgas nulles – tas atkal ir “Audi 80 B4″. Pat nepaspēju jauno Audi izmēģināt, līdz ar to, pirmais brauciens man ir tikai trešajā posmā 18. jūnijā Vecpils autotrasē,” atklāj E. Ķervija.

Vecpilī asaras pa gaisu
Folkreisa Vasaras kausa izcīņas trešajā posmā Vecpils autotrasē priekulniecei treniņos bija bail no lielā trampalīna un džokera, bet kvalifikācijās tas viss jau aizmirsās. “Šajās sacensībās saņēmu arī savu pirmo sodu – par konkurenta sagriešanu. Pēc tam gan sagrieza arī mani. Karma eksistē 😀 Ar savu braukšanu pat pirmo reizi iekļuvu pusfinālā, bet svarīgākais man tas dāmu fināls. Te nu arī bija jautrība. Dāmu finālā bija pārbrauciens, jo kāda no dāmām uztaisīja pāragru startu. Tad nu atkārtotajā braucienā mans auto noslāpa. Dusma liela, bet braucu pakaļ pārējām, un tad jau sākās arī stumdīšanās ar konkurenti. Izvēlos ne to labāko trajektoriju trampalīnā, konkurente mani sagriež, palieku uz vaļņa. Pēc tam turpinu braukt, un finišēju kā piektā. Sacensību noslēgumā jau atkal mašīnu pirkšana, un mūsu uzbūvēto auto nopirka. Te nu gan bija asaras pa gaisu, jo vienas sacensības laikā biju tik ļoti apradusi ar šo auto, un otrs tas, ka auto ir pašu taisīts, padarīja to visu procesu sāpīgu. Bet man sanāca iegādāties vismaz citu auto – “Audi A4”. Tomēr pāris dienas vēlāk uztaisījām barteri ar mana auto jauno īpašnieku, un es dabūju atpakaļ savu mīļo “Audi 80″,” priecājas priekulniece.

Prieks par pirmo pjedestālu
Nākamais posms norisinājās Jēkabpilī, Pilskalnu autotrasē, 17. jūlijā. Arī šīs bija kārtīgas dubļu un izdzīvošanas sacensības. Kāds paliek iestridzis dubļos, kāds saslīd, kādam tehniskas problēmas, kas padara braukšanu vēl grūtāku.

“Vienā no braucieniem manam auto sāk lekt ārā otrais ātrums, kas vēl vairāk sarežģīja braucienus, bet arī to izturēju. Tad nu pienāca brīdis, kad vajadzēja arī manu auto no trases nonest. Izbraucot vienu no līkumiem, Audi vairs mani neklausa un brauc, kur grib, līdz ar to brauciens beidzies. Izrādās saliekts stūres stienis,” norāda E. Ķervija.

Dāmu fināls bija ļoti smags, sāka vēl vairāk līt, dubļi vēl lielāki, vairākas dāmas palikušas iestrigušas dubļos, E. Ķervijai auto ar katru apli aizvien smagāk iet, bet finišē un izrādās pat finišē kā trešā. “Pirmais pjedestāls man! Prieks liels – gan par to, ka izturēju es, gan par auto, gan iegūto trešo vietu. Šajā posmā aizstāvēju savu “Audi”, un iegādājos papildus vēl “Audi A4″, un esmu nodrošināta, lai spētu nobraukt atlikušos šīs folkreisa sezonas posmus”.

Priekules svētkos apdedzina kāju
E. Ķervija atklāj, ka Bauskas posmā tika nolemts braukt ar “Audi A4”, jo ar šo auto tur būs, kur izpausties. Pirms tam gan sanāca pāris problēmas ar jauno auto – Priekulē pilsētas svētku gājiena laikā Audi uzsprāga “pečka” un sanāca apdedzināt kāju.

“Štrunts ar auto, to sataisīs, bet lielāks stress par kāju, jo līdz posmam bija palikušas divas nedēļas, bet apdegums pamatīgs. Tomēr šo nedēļu laikā viss pietiekami veiksmīgi sadzija, auto arī sagatavots, un esmu gatava startēt tālāk,” atminas sportiste.

Bauskā sāpīgākais moments karjerā
Folkreisa Vasaras kausa izcīņas piektais posms notika Bauskā, “Mūsa Raceland” autotrasē, 14. augustā. Tas E. Ķervijai bija viens no mīļākajiem posmiem.

“Kāpēc? Tādēļ, ka kvalifikācijās braucu kopā ar spēcīgiem vīriem, un tā teikt arī saviem folkreisa favorītbraucējiem, kuru gaitām sekoju līdzi jau vairākus gadus – Māris Zālītis, Edgars Tralla. Arī treniņbraucienā saprotu, ka mans “Audi A4″ ir pavisam cita tēma – trase plaša, auto jaudīgs, nu tad ir kur izpausties. Kvalifikācijās bija prieks, ka varu tikt līdzi saviem favorītiem, tas priekš manis jau ir liels sasniegums. Vienā no kvalifikācijām atkal dabūju sodu par konkurenta sagriešanu. Pēc tam gan bija sāpīgākais moments manā sportistes karjerā. Braucot ārā no līkuma, konkurents trāpa pa manas mašīnas priekšējo stūri, un līdz ar to brauciens beidzies. Manu auto no trases nonesa. Auto salocīts, radiators pārsists, stūris iedzīts uz iekšu, sasists stikls. Tad nu bija pamatīgs stress, jo domāju, ka uz dāmu finālu netikšu. Tomēr mums ļoti izpalīdzēja Edgars Tralla, kas iedeva manam auto radiatoru, palīdzēja ar padomiem, tad nu tētis ar draugu paspēja auto sataisīt, un es varēju turpināt sacensības,” stāsta E. Ķervija.

Dāmu fināls gan arī nebija nekāds mierīgais. Viss sākās jau uzreiz pēc starta, kur bija šādi tādi incidenti. “Finiša karogu gan sasniedzu kā trešā, bet vēl ilgu laiku nebija skaidrs, vai rezultāti tādi arī paliks, jo notika situāciju noskaidrošana pie galvenā tiesneša. Tomēr rezultāts pozitīvs, un man atkal pjedestāls. Un tad nu manu auto atkal jau nopirka, bet arī es bešā nepaliku. Iegādājos atkal “Audi”, šoreiz vecāku – “Audi 80 B2”.

Pēdējā posmā izceļ startus
Folkreisa Vasaras kausa izcīņas pēdējais posms bija 17. septembrī Aizkrauklē, “Daugavas Senlejas” autotrasē.

“Trase man bija pavisam sveša, nezināju ko sagaidīt. Arī laika apstākļi nelutināja. Kārtējais dubļu posms. Auto vadāmība man šoreiz bija grūtāka, jo nebija stūres pastiprinātāja, bet pie tā pieradu. Lielākais prieks no šīm sacensībām? Es beidzot izcēlu startus. Nezinu gan, kā man tas sanāca, bet divas kvalifikācijas pēc kārtas man to sanāca izdarīt. Protams, tālāk jau pieļāvu kļūdas ar izvēlētajām trajektorijām, ātrumu utt., bet kopumā viss bija labi. Arī šajā posmā manu auto diezgan salocīja, sanāca pārsist radiatoru, bet visus braucienus nobraucu līdz galam. Dāmu fināls nebija no tiem vieglākajiem, kā par spīti sāka līt vairāk, logi aizsvīda, redzamība gandrīz nulle, bet diena ir pieveikta un finišēju piektā vietā. Šajā posmā aizstāvēju savu auto, un nebija jādodas mājās tukšām rokām,” atminas E. Ķervija.

Izpilda sezonas mērķi
“Tāda nu bija mana pirmā folkreisa sezona. Daudz reižu veiksmīgāka, nekā es to biju iedomājusies. Pirmkārt, es izpildīju tēta un savu nosprausto sezonas mērķi – nobraukt līdz galam. Kopumā no sezonas 31 brauciena, mani no trases novilka tikai trīs reizes, kas, manuprāt, ir ļoti labs rezultāts,” uzskata E. Ķervija.

Otrkārt, debijas sezona pati par sevi bija ļoti veiksmīga. E. Ķervija pēc saviem aprēķiniem no visiem 137 folkreisa dalībniekiem palika 59. vietā. No 47 debitantiem bija sestā labākā. Pats galvenais -starp 16 dāmām ieguva augsto otro vietu.

“Mūsu sezonas svarīgākais uzsvars tika likts uz šo atsevišķo Dāmu kausu. Un visas sezonas laikā uzrādīju vienu no stabilākajiem braukšanas stiliem, katrā no posmiem ierindojos no trešās līdz piektajai vietai, kas nemaz nav slikti, īpaši jau priekš pirmās sezonas. Lai gan sezonas sākumā nebiju domājusi, ka spēšu iebraukt dāmu kausa Top 3, tomēr jau no ceturtā posma iekļuvu šajā Top 3, un piektajā posmā jau pakāpos uz otro vietu. Līdz ar to pēdējā posmā sākām veikt aprēķinus, kā man būtu jānobrauc, lai noturētos šajās Top 3 pozīcijās. Nebija viegli, jo kopvērtējumu punkti bija stipri līdzīgi, kā teikt – viena kļūda un esi zaudējis visu. Tomēr arī ar mierīgo braucienu caur dubļiem pēdējā posmā, man sanāca noturēt savu otro vietu,” gandarīta par veiksmīgo sezonu bija E. Ķervija.

“Jā, tāda nu bija mana debija. Visdažādākās emocijas, spriedze, adrenalīns, sešas dažādas trases, četri auto, milzu darbs, kas ieguldīts visas sezonas laikā, protams, finanses, ģimenes atbalsts. Bet tam visam kopā saliekoties, sanāca tik labs rezultāts. Šis viss gan nebūtu iespējams bez TĒTA atbalsta, tā teikt tētis bija tas, kas mani atbalstīja visos veidos. Protams, arī bez drauga, bez ģimenes palīdzības es nebūtu līdz sacensībām tikusi. Tad nu PALDIES visiem, kas mani ir jebkādā veidā šajā sezonā atbalstījis. Tiešām PALDIES! Esmu gandarīta par savu debiju, par šo sezonu un par visu, kas noticis. Vai es turpināšu? To laiks rādīs, bet es ceru, ka jā,” piebilst priekulniece.

Uzziņai
Folkreisa Vasaras kausa izcīņas Dāmu kausa kopvērtējums

1. Marta Starka (Rīga) – 114 punkti
2. Endija Ķervija (Priekule) – 79
3. Alise Līga Grāmatiņa (Ropaži) – 77

SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.