Ko patiesībā nozīmē nepareizi izmestas baterijas
Teju katrā mājoklī ir vieta, kur “uz laiku” glabājas izlietotas baterijas – atvilktnē, kastītē vai plauktā. Tās ir mazas, vieglas un šķiet nekaitīgas. Tomēr patiesībā tās ir videi bīstami atkritumi, kuru nepareiza utilizācija var radīt nopietnas sekas videi un cilvēku veselībai. Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” atgādina: baterijas nekad nedrīkst izmest sadzīves atkritumos!
“Bateriju sastāvā ir skābes, sārmi, svins, kadmijs, dzīvsudrabs un citas vielas, kas, nonākot dabā, var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēka veselībai,” skaidro “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Nonākot sadzīves atkritumu plūsmā, baterijas kļūst par slēptu apdraudējumu. Atkritumu presēšanas vai šķirošanas procesā tās var tikt bojātas un aizdegties, radot ugunsgrēka risku atkritumu savākšanas transportā, šķirošanas līnijās un poligonos. Šādu incidentu skaits Eiropā un arī Latvijā pēdējos gados pieaug – īpaši saistībā ar litija jonu bateriju straujo izplatību.
Vienlaikus notiek arī ķīmiskie procesi – bateriju korpuss ar laiku noārdās, un tajā esošās vielas nonāk augsnē un ūdenī. Pat viena izmesta pirkstiņbaterija var saindēt līdz pat vienam kubikmetram augsnes, bet smagie metāli caur gruntsūdeņiem nonākt pārtikas ķēdē. “Šis ir piemērs, kā šķietami neliela rīcība var radīt ļoti lielu ietekmi,” uzsver I. Erta.
Kāpēc problēma kļūst arvien aktuālāka
Tehnoloģiju laikmetā bateriju patēriņš strauji aug. Pirms divdesmit gadiem baterijas galvenokārt tika izmantotas pulksteņos, tālvadības pultīs un rotaļlietās, šodien tās ir gandrīz visur – telefonos, portatīvajos datoros, bezvadu austiņās, viedpulksteņos, elektroinstrumentos, elektriskajos skrejriteņos un bērnu rotaļlietās, kā arī ir parādījusies jauna tendence – veidot elektrību uzkrājošus bateriju blokus.
Latvijā ik gadu tirgū nonāk simtiem tonnu bateriju un akumulatoru, tomēr savākšanas apjoms joprojām būtiski atpaliek. Pētījumi rāda – baterijas šķiro tikai aptuveni 55% iedzīvotāju. Aptuveni trešā daļa bateriju joprojām nenonāk pārstrādē, kas nozīmē – tās pazūd sadzīves atkritumos vai dabā.
“Katrs nepareizi izmests elements nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī zaudētus resursus, kurus varētu izmantot atkārtoti,” uzsver I. Erta.
Eiropas Savienībā bateriju patēriņa pieaugums ir tieši saistīts ar enerģētikas pāreju un digitalizāciju. Elektrisko transportlīdzekļu un atjaunojamās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība nozīmē, ka tuvākajās desmitgadēs bateriju apjoms tirgū palielināsies vairākas reizes. Tas padara pārstrādi par vienu no būtiskākajiem aprites ekonomikas stūrakmeņiem.
Kas patiesībā ir bateriju iekšpusē?
Ikdienā baterijas uztveram kā vienkāršu enerģijas avotu, taču to sastāvs ir sarežģīts. Daļa šo elementu ir ne tikai bīstami videi, bet arī stratēģiski svarīgi resursi. Piemēram, litijs un kobalts ir kritiski nepieciešami modernajām tehnoloģijām, bet to ieguve ir dārga, energoietilpīga un bieži saistīta ar būtisku ietekmi uz vidi.
Nepareizi izmestas baterijas rada dubultu zaudējumu – tiek piesārņota vide un vienlaikus zaudēti vērtīgi materiāli, kurus varētu izmantot atkārtoti.
Ugunsgrēki – jauns un pieaugošs risks
Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par litija bateriju radītajiem ugunsgrēkiem. Litija jonu baterijas ir īpaši jutīgas pret mehāniskiem bojājumiem, saspiešanu vai pārkaršanu. Nonākot sadzīves atkritumos, tās tiek saspiestas atkritumu izvedēju presēs vai atkritumu šķirošanas līnijās, kas var izraisīt aizdegšanos vai pat sprādzienbīstamību.
Atkritumu apsaimniekotāji visā Eiropā ziņo par simtiem šādu incidentu gadā. Arī Latvijā tādi gadījumi fiksēti arvien biežāk. Ugunsgrēki atkritumu šķirošanas centros ir dārgi, bīstami un var paralizēt infrastruktūras darbību. Tas nozīmē, ka bateriju šķirošana nav tikai vides jautājums – tā ir arī sabiedriskās drošības problēma.
Ne tikai bīstamas, arī vērtīgas
Baterijas nav tikai atkritumi. Tās ir arī resurss. To sastāvā esošie metāli pārstrādes procesā tiek atgūti un izmantoti jaunu produktu ražošanā. No pārstrādātām baterijām iegūtie materiāli var nonākt jaunās baterijās, elektronikā, būvniecībā un citās nozarēs.
Pārstrāde samazina nepieciešamību iegūt jaunus dabas resursus, samazina CO₂ emisijas un ieguves radīto ietekmi uz vidi. Tas ir būtisks solis aprites ekonomikā, kur resursi tiek izmantoti atkārtoti, nevis izmesti.
Tādējādi pareiza bateriju apsaimniekošana ir vienlaikus drošības, ekonomikas un ilgtspējas jautājums.
Kur Latvijā nodot baterijas?
Labā ziņa – infrastruktūra ir plaši pieejama. Baterijas iespējams nodot speciālos konteineros tirdzniecības vietās, kur tās ir iespējams iegādāties, vairāk nekā 60 šķirošanas laukumos visā Latvijā, vides kampaņās un akcijās, kā arī nereti izglītības iestādēs un darbavietās.
“Redzam, ka sabiedrības interese pieaug; mūsu vides izglītības kampaņa “Tīrai Latvijai” šajā mācību gadā guvusi īpaši plašu atsaucību – dalībai tajā jau reģistrējušās 365 izglītības iestādes no visiem Latvijas reģioniem, un saņemam arvien jaunus pieteikumus,” stāsta I. Erta.
Kampaņā piedalās gan skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, arī dažādi interešu centri un jauniešu organizācijas, kopumā iesaistot vairāk nekā 36 tūkstošus bērnu un jauniešu. Daudzviet izglītības iestādes ne tikai reģistrējušās dalībai, bet jau aktīvi uzsākušas izlietoto bateriju un mazās elektronikas vākšanu.
“Redzot tik lielu atsaucību no visiem Latvijas reģioniem, ir patiess gandarījums. Tas apliecina, ka vides izglītība skolās un bērnudārzos kļūst arvien praktiskāka – bērni ne tikai uzzina par vides piesārņojuma izaicinājumiem, bet arī aktīvi iesaistās to risināšanā,” uzsver eksperte.
Ko var darīt katrs no mums
Atbildīga rīcība sākas ar pavisam vienkāršiem ikdienas paradumiem, kas neprasa ne lielus resursus, ne būtisku laika ieguldījumu. Viens no pirmajiem soļiem ir izlietotajām baterijām mājās atvēlēt vienu noteiktu vietu, lai tās nepazustu atvilktnēs vai nejauši nenonāktu sadzīves atkritumos. Noteikti nepieciešams pārliecināties, ka šai vietai nevar piekļūt bērni, jo ir bijuši gadījumi, kad baterijas nonākušas arī cilvēka organismā. Kad šī nelielā “rezerve” sakrājusies, svarīgi regulāri nogādāt baterijas tuvākajā nodošanas punktā, pārvēršot šo darbību par tikpat pašsaprotamu ieradumu kā stikla vai papīra šķirošanu.
Vienlaikus arvien lielāku nozīmi iegūst pārdomāta izvēle veikalā – priekšroku dodot uzlādējamām baterijām, iespējams būtiski samazināt vienreizlietojamo elementu patēriņu ilgtermiņā. Tikpat nozīmīga ir zināšanu nodošana tālāk: bērniem jau agrā vecumā izskaidrojot, kāpēc baterijas nedrīkst izmest kopējā atkritumu tvertnē, veidojas ilgtspējīgi paradumi, kas saglabājas arī pieaugušo dzīvē. Arī sarunas ar kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem var kļūt par būtisku impulsu pārmaiņām, jo bieži vien tieši informācijas trūkums ir galvenais nepareizas rīcības iemesls.
Šie šķietami nelielie ikdienas soļi, kas katram prasa vien dažas minūtes, kopā veido būtisku un taustāmu ieguldījumu tīrākā un drošākā vidē.
Mazs solis katram – liels ieguvums visiem
Bateriju nodošana prasa vien dažas minūtes, taču šīs pareizās rīcības ietekme ir ilgtermiņa. Tā ir iespēja pasargāt vidi, veselību un vienlaikus dot vērtīgām izejvielām otro dzīvi.
“Katra pareizi nodota baterija ir konkrēts ieguldījums tīrākā Latvijā. Un tas ir ieguldījums, ko var veikt ikviens. Mūsu atvilktnes saturs var šķist nenozīmīgs, taču tieši ikdienas izvēles nosaka, kādā vidē dzīvosim rīt. Bateriju šķirošana ir viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus ietekmīgākajiem soļiem ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku nākotni,” noslēdz vides izglītības eksperte.
Kā notiek bateriju pārstrāde?
Daudzi iedzīvotāji nezina, kas notiek ar nodotajām baterijām. Process ir tehnoloģiski sarežģīts un norisinās vairākos posmos.
- Savākšana un šķirošana – baterijas tiek savāktas un sašķirotas pēc veida.
- Mehāniskā apstrāde – baterijas tiek sasmalcinātas kontrolētos apstākļos.
- Materiālu atdalīšana – ar ķīmiskām un fiziskām metodēm atdala metālus un citus komponentus.
- Izejvielu atkārtota izmantošana – iegūtie materiāli tiek izmantoti jaunu produktu ražošanā.
Atkarībā no tehnoloģijas iespējams atgūt līdz pat 90% materiālu. Tas nozīmē, ka pareizi nodota baterija var burtiski “atdzimt” jaunā produktā.
Biežākie mīti par bateriju šķirošanu
Neraugoties uz informācijas pieejamību, sabiedrībā joprojām pastāv vairāki mīti.
Mīts: Baterijas ir pārāk mazas, lai radītu kaitējumu.
Patiesība: Pat viena baterija var piesārņot lielu augsnes un ūdens apjomu – līdz pat vienam kubikmetram zemes.
Mīts: Visas baterijas tiek pārstrādātas arī tad, ja tās izmet kopējā konteinerā.
Patiesība: Lielākā daļa sadzīves atkritumu netiek šķiroti pietiekami precīzi, lai baterijas tiktu izņemtas.
Mīts: Bateriju savākšana ir sarežģīta.
Patiesība: Bateriju nodošana prasa vien dažas sekundes – atcerēšanos tās paņemt līdzi pirms došanās uz veikalu.
Atkarībā no bateriju veida tās satur:
litiju, niķeli, kobaltu, mangānu, varu, svinu, cinku, retzemju metālus.
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā bateriju vākšana vēršanas plašumā
Otrdien, 17. martā, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā noslēdzās bateriju vākšana, piedaloties ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” organizētajā vides izglītības kampaņā “Tīrai Latvijai”.
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga portālam “ReKurZeme” stāsta, ka, piedaloties kampaņā “Tīrai Latvijai”, skolā baterijas kopumā tika vāktas trīs reizes. Katrā klasē notika svēršana un dokumentācija. Iesaistījās 22 klases.
Kopumā Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā savākts 231 kilograms bateriju. Līderi bija 8c klases skolēni, kas savāca 49 kilogramus bateriju. Otrā bija 4k klase ar 21,5 kilogramiem, bet trešie aktīvākie vācēji bija 7a klases audzēkņi ar 20,4 kilogramiem.
Skolā tika savāktas arī 99 elektrotehnikas vienības, no kurām 96 savaca 8c klases skolēni, kuri mērķtiecīgi piedalās “Čē Čē Čempionātā”.
“Kādreiz vācām arī makulatūru, bet mums bija problēmas ar vietu, kur to uzglabāt. Baterijas ļoti aktīvi vācam. Šogad vēl lielāku aktivitāti veicina “Čē Čē Čempionāta” bonusi. Bērni to ļoti novērtē – stimuls darīt ko papildus. Piedalīšanās šādā kampaņā vieno klasi kā komandu. Protams, arī ikdienā mums pie skolas dežurantes var nodot baterijas,” norāda L. Roga.
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā par bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi tiek daudz runāts gan audzināšanas stundās, gan mācību stundās. “Esam ļoti aktīvi. Mums pat ir sava depozīta sistēmas nodošanas kaste, kur var atstāt pudeles, ja paši negrib nodot. Tā skolēnu pašpārvaldei tie sava naudiņa,” piebilst skolas direktore.
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
